Atšķirības starp "Anglijas-Dānijas karš" versijām
m |
m |
||
| (7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Anglijas-Dānijas karš''' (1807-1814) – Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karš pret Dānijas karalisti, sākās 1807. | + | '''Anglijas-Dānijas karš''' jeb '''lielgaballaivu karš''' (dn. ''Kanonbådskrigen'', an. ''Gunboat War'', fr. ''Guerre des canonnières'', kr. ''Англо-датская война''; 1807-1814) – Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karš pret Dānijas karalisti, sākās 1807. gada 16. augustā ar Lielbritānijas kara flotes desantu Dānijā, lai preventīvi nepieļautu Dānijas pievienošanos [[Kontinentālā blokāde|kontinentālajai blokādei]] (abu valstu attiecības bija pasliktinājušās pēc tam, kad 1801. gadā britu flote negaidot ieradās Kopenhāgenas reidā un bez kāda oficiāla iemesla bombardējot nodedzināja pilsētu). 7. septembrī briti ieņēma Kopenhāgenu un sagūstīja dāņu floti. Uz to atbildot, Dānija noslēdza sadarbības līgumu ar Francijas Republiku. 4. novembrī Anglija oficiāli pieteica karu Dānijai. Zaudējusi jūras floti, Dānija sāka masveidā izgatavot [[lielgaballaiva]]s, kuru flote izrādījās pietiekami efektīva arhipelāga piekrastes ūdeņos, lai Dānija spētu saglabāt savu suverinitāti. Karadarbība norisinājās Dānijas piekrastes ūdeņos ar mainīgām sekmēm – dziļumā dominēja britu flotes līnijkuģi un fregates, seklumā – dāņu lielgaballaivas. Pēc Francijas sakāves Dānija zaudēja atbalstu un bija spiesta kapitulēt. Saskaņā ar Ķīles miera līgumiem (14.01.1814.) Dānija zaudēja Norvēģiju, ko anektēja Zviedrijas karaliste ([[Zviedrijas un Norvēģijas ūnija]]), kā arī Helgolandes salu, un Trankebaras (''Tranquebar, Trankebar'') koloniju Indijā, ko anektēja Lielbritānija. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 18. septembris, plkst. 07.47
Anglijas-Dānijas karš jeb lielgaballaivu karš (dn. Kanonbådskrigen, an. Gunboat War, fr. Guerre des canonnières, kr. Англо-датская война; 1807-1814) – Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karš pret Dānijas karalisti, sākās 1807. gada 16. augustā ar Lielbritānijas kara flotes desantu Dānijā, lai preventīvi nepieļautu Dānijas pievienošanos kontinentālajai blokādei (abu valstu attiecības bija pasliktinājušās pēc tam, kad 1801. gadā britu flote negaidot ieradās Kopenhāgenas reidā un bez kāda oficiāla iemesla bombardējot nodedzināja pilsētu). 7. septembrī briti ieņēma Kopenhāgenu un sagūstīja dāņu floti. Uz to atbildot, Dānija noslēdza sadarbības līgumu ar Francijas Republiku. 4. novembrī Anglija oficiāli pieteica karu Dānijai. Zaudējusi jūras floti, Dānija sāka masveidā izgatavot lielgaballaivas, kuru flote izrādījās pietiekami efektīva arhipelāga piekrastes ūdeņos, lai Dānija spētu saglabāt savu suverinitāti. Karadarbība norisinājās Dānijas piekrastes ūdeņos ar mainīgām sekmēm – dziļumā dominēja britu flotes līnijkuģi un fregates, seklumā – dāņu lielgaballaivas. Pēc Francijas sakāves Dānija zaudēja atbalstu un bija spiesta kapitulēt. Saskaņā ar Ķīles miera līgumiem (14.01.1814.) Dānija zaudēja Norvēģiju, ko anektēja Zviedrijas karaliste (Zviedrijas un Norvēģijas ūnija), kā arī Helgolandes salu, un Trankebaras (Tranquebar, Trankebar) koloniju Indijā, ko anektēja Lielbritānija.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 249. lpp.
