Atšķirības starp "Urartu valsts" versijām
No ''Vēsture''
m (→Literatūra) |
m |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv:''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv:''' | ||
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | XIII-VI gs.p.m.ē. |
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta:''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta:''' | ||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''valdnieki:''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''valdnieki:''' | ||
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | nav zināmi |
| − | * | + | * Arama (~ 859.-844. g.p.m.ē.) |
| + | * Sardurs I (~ 844.-828. g.p.m.ē.) | ||
| + | * Išpuins (~ 828.-810. g.p.m.ē.) | ||
| + | * Menua (~ 810.-786. g.p.m.ē.) | ||
| + | * Argišts I (~ 786.-764. g.p.m.ē.) | ||
| + | * Sardurs II (~ 764.-735. g.p.m.ē.) | ||
| + | * Rusa I (~ 735.-714. g.p.m.ē.) | ||
| + | * Argišts II (~ 714.-685. g.p.m.ē.) | ||
| + | * Rusa II (~ 685.-639. g.p.m.ē.) | ||
| + | * Sardurs III (~ 639.-625. g.p.m.ē.) | ||
| + | * Sardurs IV (~ 625.-620. g.p.m.ē.) | ||
| + | * Erimens (~ 620.-605. g.p.m.ē.) | ||
| + | * Rusa III (~ 605.-595. g.p.m.ē.) | ||
| + | * Rusa IV (~ 595.-585. g.p.m.ē.) | ||
|- | |- | ||
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Urartu_map.png|200px]] | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Urartu_map.png|200px]] | ||
|} | |} | ||
| − | '''Urartu''' - valsts Armēnijas kalnienē (mūsdienu | + | '''Urartu''' - valsts Armēnijas kalnienē (mūsdienu Armēnijas, Turcijas un Irānas teritorija) IX-VI gs.p.m.ē. Uzplaukums bija IX-VIII gs.p.m.ē. mijā. VI gs.p.m.ē. to iekaroja [[Mēdijas valsts]]. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 29. novembris, plkst. 18.06
| |
| pastāv: | XIII-VI gs.p.m.ē. |
| galvaspilsēta: | |
| valdnieki: | nav zināmi
|
| |
Urartu - valsts Armēnijas kalnienē (mūsdienu Armēnijas, Turcijas un Irānas teritorija) IX-VI gs.p.m.ē. Uzplaukums bija IX-VIII gs.p.m.ē. mijā. VI gs.p.m.ē. to iekaroja Mēdijas valsts.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46. lpp.
- Martiros Kavoukjian. Armenia, Subartu and Sumer: Armenia, Subartu, and Sumer : the Indo-European homeland and ancient Mesopotamia. - Montreal, 1989, ISBN 0921885008
- Zimansky P.E. Ecology and Empire: The Structure of the Urartian State. // Studies in Ancient Oriental Civilization. - Chicago: Oriental Institute, 1985
- Zimansky P.E. Ancient Ararat. A Handbook of Urartian Studies. - New York, 1998
- Boris B. Piotrovsky. The Ancient Civilization of Urartu. - Cowles Book Company, New York, 1969
- Abram Rigg Jr, Horace. A Note on the Names Armânum and Urartu. // Journal of the American Oriental Society, Vol. 57, No. 4 (Dec., 1937)
- Salvini M. Geschichte und Kultur der Urartäer. - Darmstadt, 1995
- Wartke R.B. Urartu - Das Reich am Ararat. // Kulturgeschichte der Antiken Welt, Bd. 59, Mainz, 1993
- Пиотровский Б.Б. Ванское царство (Урарту). - Издательство Восточной литературы, Москва, 1959
- Меликишвили Г.А. Урартские клинообразные надписи. - Издательство АН СССР, Москва, 1960
- Дьяконов И.М. Урартские письма и документы. - Издательство АН СССР, Москва-Ленинград, 1963
- Липин Л.А. Урарту. // Очерки истории Древнего Востока. - Государственное учебно-педагогическое издательство министерства просвещения РСФСР, Ленинград, 1956
- Арутюнян Н.В. Биайнили (Урарту). - Издательство Академии наук Армянской ССР, Ереван, 1970
- Пиотровский Б.Б. Искусство Урарту VIII—VI вв. до н. э. - Издательство Государственного Эрмитажа, Ленинград, 1962
