Atšķirības starp "Rehenbergi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Rechenberg_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Rechenberg_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''fon Rehenbergi''' (''von Rechenberg'', kr. ''фон Рехенберг'') - [[bruņniecība]]s dzimta Prūsijā un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars Vidzemes igauņu daļā un Krievijas impērijas Ņižegorodskas guberņā. Dzimtas aizsācējs Eons Rehenbergs bijis valsts padomnieks Mēmelē (mūsd. Klaipēda). 1530. gadā no Brandenburgas kūrfirsta Albrehta Rastenburgas apriņķī saņēmis lēni. 1652. gadā Rehenbergi iecelti Zviedrijas dižciltīgo kārtā. 1772. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas bruņniecības matrikulā. Rehenbergi tradicionāli izvēlējušies karjeru vai nu militārajā dienestā, vai jurisprudencē. | + | '''fon Rehenbergi''' (''von Rechenberg'', kr. ''фон Рехенберг'') - [[bruņniecība]]s dzimta Prūsijā un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars Vidzemes igauņu daļā un Krievijas impērijas Ņižegorodskas guberņā. Dzimtas aizsācējs Eons Rehenbergs bijis valsts padomnieks Mēmelē (mūsd. Klaipēda). 1530. gadā no Brandenburgas kūrfirsta Albrehta Rastenburgas apriņķī saņēmis lēni. 1652. gadā Rehenbergi iecelti Zviedrijas dižciltīgo kārtā. 1772. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas bruņniecības matrikulā. Rehenbergi tradicionāli izvēlējušies karjeru vai nu militārajā dienestā, vai jurisprudencē. Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Eķengrāves (''Eckengrave'') u.c. [[muiža]]s. |
Jāuzmanās, jo literatūrā bieži tiek jaukti ar fon Rekenbergiem (''von Rekhenberg''), kuru ģerbonī sarkanā laukā ir sudraba bruņinieka cimds. | Jāuzmanās, jo literatūrā bieži tiek jaukti ar fon Rekenbergiem (''von Rekhenberg''), kuru ģerbonī sarkanā laukā ir sudraba bruņinieka cimds. | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 22. oktobris, plkst. 05.56
fon Rehenbergi (von Rechenberg, kr. фон Рехенберг) - bruņniecības dzimta Prūsijā un tās vācbaltiešu atzars Vidzemes igauņu daļā un Krievijas impērijas Ņižegorodskas guberņā. Dzimtas aizsācējs Eons Rehenbergs bijis valsts padomnieks Mēmelē (mūsd. Klaipēda). 1530. gadā no Brandenburgas kūrfirsta Albrehta Rastenburgas apriņķī saņēmis lēni. 1652. gadā Rehenbergi iecelti Zviedrijas dižciltīgo kārtā. 1772. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas bruņniecības matrikulā. Rehenbergi tradicionāli izvēlējušies karjeru vai nu militārajā dienestā, vai jurisprudencē. Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Eķengrāves (Eckengrave) u.c. muižas.
Jāuzmanās, jo literatūrā bieži tiek jaukti ar fon Rekenbergiem (von Rekhenberg), kuru ģerbonī sarkanā laukā ir sudraba bruņinieka cimds.
Skat. arī: Rehenbergi, saukti par Linteniem
