Atšķirības starp "Ansārī" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ansārī Abdallāhs''' (pers. خواجه عبدالله انصاری, ar. عبد الله الأنصاري, an. ''Khwaja Abdullah Ansari'', vc. ''ʿAbdallāh al-Ansārī'', fr. ''Khawâdjâ Abdallâh al-Ansârî'', kr. ''Абдуллах аль-Ансари'', 1006-1088) – persiešu dzejnieks, [[sufists]], rakstījis gan persiešu, gan arābu valodā. Dzimis Heratā, sufiju ģimenē. 1026. gadā devies tālāk mācīties uz Nišapuru, tad ceļojis pa lielākajiem islama pasaules centriem, meklēdams skolotājus. Viens no pirmajiem autoriem, kas [[Sufisms|sufisma]] mācību pasniedza ritmizētā prozā. Zināmākie darbi: "Sarunas ar Dievu" (''Munāǧāt'', sufisma doktrīna), "Sufisma svēto dzīves apraksti" (''Ṭabaqāt aṣ-Ṣūfīya'', Sullamī sacerējuma tulkojums un papildinājums). | + | '''Ansārī Abdallāhs''' (pers. خواجه عبدالله انصاری, ar. عبد الله الأنصاري, an. ''Khwaja Abdullah Ansari, Hazrat Shaikh Abu Ismaïl Abdullah al-Herawi al-Ansari'', vc. ''ʿAbdallāh al-Ansārī'', fr. ''Khawâdjâ Abdallâh al-Ansârî'', kr. ''Абдуллах аль-Ансари'', 1006-1088) – persiešu dzejnieks, [[sufists]], rakstījis gan persiešu, gan arābu valodā. Dzimis Heratā, sufiju ģimenē. 1026. gadā devies tālāk mācīties uz Nišapuru, tad ceļojis pa lielākajiem islama pasaules centriem, meklēdams skolotājus. Viens no pirmajiem autoriem, kas [[Sufisms|sufisma]] mācību pasniedza ritmizētā prozā. Zināmākie darbi: "Sarunas ar Dievu" (''Munāǧāt'', sufisma doktrīna), "Sufisma svēto dzīves apraksti" (''Ṭabaqāt aṣ-Ṣūfīya'', Sullamī sacerējuma tulkojums un papildinājums). |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 31. oktobris, plkst. 20.04
Ansārī Abdallāhs (pers. خواجه عبدالله انصاری, ar. عبد الله الأنصاري, an. Khwaja Abdullah Ansari, Hazrat Shaikh Abu Ismaïl Abdullah al-Herawi al-Ansari, vc. ʿAbdallāh al-Ansārī, fr. Khawâdjâ Abdallâh al-Ansârî, kr. Абдуллах аль-Ансари, 1006-1088) – persiešu dzejnieks, sufists, rakstījis gan persiešu, gan arābu valodā. Dzimis Heratā, sufiju ģimenē. 1026. gadā devies tālāk mācīties uz Nišapuru, tad ceļojis pa lielākajiem islama pasaules centriem, meklēdams skolotājus. Viens no pirmajiem autoriem, kas sufisma mācību pasniedza ritmizētā prozā. Zināmākie darbi: "Sarunas ar Dievu" (Munāǧāt, sufisma doktrīna), "Sufisma svēto dzīves apraksti" (Ṭabaqāt aṣ-Ṣūfīya, Sullamī sacerējuma tulkojums un papildinājums).
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 260. lpp.
- Истины. Изречения персидского и таджикского народов, их поэтов и мудрецов. / Перевод Н. Гребнева. Примечания Н. Османова. - Азбука-Классика: СПб., 2005. ISBN 5-352-01412-6
