Atšķirības starp "Antonova sacelšanās" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Antonova sacelšanās''' jeb '''Antonova dumpis''' (kr. ''Антоновский мятеж, антоновщина'') – plaša pretlielinieku sacelšanās Krievijā, Tambovas guberņā 1920.-1921. gadā. | '''Antonova sacelšanās''' jeb '''Antonova dumpis''' (kr. ''Антоновский мятеж, антоновщина'') – plaša pretlielinieku sacelšanās Krievijā, Tambovas guberņā 1920.-1921. gadā. | ||
| − | Neizturot [[Pilsoņu karš Krievijā|pilsoņu karā]] uzvarējušo [[Lielinieki|lielinieku]] t.s. [[Sarkanais terors|sarkano teroru]], 1920. gadā [[Krievijas sociālrevolucionāru partija|esera]] A. Antonova | + | Neizturot [[Pilsoņu karš Krievijā|pilsoņu karā]] uzvarējušo [[Lielinieki|lielinieku]] t.s. [[Sarkanais terors|sarkano teroru]], 1920. gadā [[Krievijas sociālrevolucionāru partija|esera]] A. Antonova vadībā (''Александр Степанович Антонов'', 1889-1922) sākās plaša tautas sacelšanās, nogalinot lieliniekus un likvidējot to varu. 1921. gada sākumā dumpinieku spēkos bija jau ~30 000 brīvprātīgo. Sacelšanās apspiešanai nosūtīja [[Sarkanā Armija|Sarkanās armijas]] soda ekspedīciju (33 000 kājnieku, 8 000 jātnieku) M.Tuhačevska vadībā. 1921. gada vasarā sacelšanās tika apspiesta, tās dalībnieki un atbalstītāji nogalināti vai represēti. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 11. decembris, plkst. 17.30
Antonova sacelšanās jeb Antonova dumpis (kr. Антоновский мятеж, антоновщина) – plaša pretlielinieku sacelšanās Krievijā, Tambovas guberņā 1920.-1921. gadā.
Neizturot pilsoņu karā uzvarējušo lielinieku t.s. sarkano teroru, 1920. gadā esera A. Antonova vadībā (Александр Степанович Антонов, 1889-1922) sākās plaša tautas sacelšanās, nogalinot lieliniekus un likvidējot to varu. 1921. gada sākumā dumpinieku spēkos bija jau ~30 000 brīvprātīgo. Sacelšanās apspiešanai nosūtīja Sarkanās armijas soda ekspedīciju (33 000 kājnieku, 8 000 jātnieku) M.Tuhačevska vadībā. 1921. gada vasarā sacelšanās tika apspiesta, tās dalībnieki un atbalstītāji nogalināti vai represēti.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., 277. lpp.
