Atšķirības starp "Reibnici" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Reibnitz_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Reibnitz_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''fon Reibnici''' (''von Reibnitz'', kr. ''фон Рейбницы'') - sena Silēzijas izcelsmes [[bruņniecība]]s dzimta vācu zemēs un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmo reizi dzimta fiksēta 1288. gadā, kad avotos pieminēts [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] [[vasalis]] Heinrihs no Reibnicas ciema (''Henricus de Rybnicz'') Silēzijā. Arī turpmāk Reibnici cieši saistīti ar Silēzijas zemi, būdami vai nu Ordeņa, vai hercoga vasaļi. Dzimta bijusi visai bagāta pēcnācējiem, un XIV-XV gs. mijā daudzi Reibnici avotos parādās kā Ordeņa brāļi Prūsijā. Kurzemes un Lietuvas atzara aizsācējs ir bruņinieks Hanss fon Reibnics (''Hans Christoph von Reibnitz''), kurš 1683. gadā ieguva īpašumu Lietuvā. Viņa dēls apakšpulkvedis Staņislavs fon Reibnics, Polijas karaļa [[flīģeladjutants]], pēc laulībām ar Luīzi fon Knabenavu (''Louise von Knabenau''), ieguva īpašumus Kurzemē. Viņa dēls Johans fon Reibnics, kopš 1806. gada Mītavas garnizona kapteinis, vēlāk Krievijas impērijas armijas ģenerālis. 1817. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] | + | '''fon Reibnici''' (''von Reibnitz'', kr. ''фон Рейбницы'') - sena Silēzijas izcelsmes [[bruņniecība]]s dzimta vācu zemēs un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmo reizi dzimta fiksēta 1288. gadā, kad avotos pieminēts [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] [[vasalis]] Heinrihs no Reibnicas ciema (''Henricus de Rybnicz'') Silēzijā. Arī turpmāk Reibnici cieši saistīti ar Silēzijas zemi, būdami vai nu Ordeņa, vai hercoga vasaļi. Dzimta bijusi visai bagāta pēcnācējiem, un XIV-XV gs. mijā daudzi Reibnici avotos parādās kā Ordeņa brāļi Prūsijā. Kurzemes un Lietuvas atzara aizsācējs ir bruņinieks Hanss fon Reibnics (''Hans Christoph von Reibnitz''), kurš 1683. gadā ieguva īpašumu Lietuvā. Viņa dēls apakšpulkvedis Staņislavs fon Reibnics, Polijas karaļa [[flīģeladjutants]], pēc laulībām ar Luīzi fon Knabenavu (''Louise von Knabenau''), ieguva īpašumus Kurzemē. Viņa dēls Johans fon Reibnics, kopš 1806. gada Mītavas garnizona kapteinis, vēlāk Krievijas impērijas armijas ģenerālis. 1817. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], bet otrs dēls, ģenerālmajors Karls fon Reibnics (''Карл Станиславович фон Рейбниц'', 1782-1843), īstenooja visai spožu militāro karjeru. Šī dzimtas līnija aprāvās 1884. gadā. |
| − | |||
| − | |||
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijusi Demenes (''Demmen''), Robežu (''Grenzenthal''), Dārzu (''Gartensee''), u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijusi Demenes (''Demmen''), Robežu (''Grenzenthal''), Dārzu (''Gartensee''), u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 24. decembris, plkst. 14.47
fon Reibnici (von Reibnitz, kr. фон Рейбницы) - sena Silēzijas izcelsmes bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, Lietuvas lielkņazistē, Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmo reizi dzimta fiksēta 1288. gadā, kad avotos pieminēts Vācu ordeņa vasalis Heinrihs no Reibnicas ciema (Henricus de Rybnicz) Silēzijā. Arī turpmāk Reibnici cieši saistīti ar Silēzijas zemi, būdami vai nu Ordeņa, vai hercoga vasaļi. Dzimta bijusi visai bagāta pēcnācējiem, un XIV-XV gs. mijā daudzi Reibnici avotos parādās kā Ordeņa brāļi Prūsijā. Kurzemes un Lietuvas atzara aizsācējs ir bruņinieks Hanss fon Reibnics (Hans Christoph von Reibnitz), kurš 1683. gadā ieguva īpašumu Lietuvā. Viņa dēls apakšpulkvedis Staņislavs fon Reibnics, Polijas karaļa flīģeladjutants, pēc laulībām ar Luīzi fon Knabenavu (Louise von Knabenau), ieguva īpašumus Kurzemē. Viņa dēls Johans fon Reibnics, kopš 1806. gada Mītavas garnizona kapteinis, vēlāk Krievijas impērijas armijas ģenerālis. 1817. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet otrs dēls, ģenerālmajors Karls fon Reibnics (Карл Станиславович фон Рейбниц, 1782-1843), īstenooja visai spožu militāro karjeru. Šī dzimtas līnija aprāvās 1884. gadā.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijusi Demenes (Demmen), Robežu (Grenzenthal), Dārzu (Gartensee), u.c. muižas.
