Atšķirības starp "Krodznieks Jānis" versijām
m |
m |
||
| (6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Jānis Krīgers''' vēlāk '''Krodznieks''' (1851-1924) – vēsturnieks (pirmais latvietis vēstures zinātnē), pedagogs. | + | [[Attēls:KrodznieksJanis.jpg|right|thumb|200px|]] |
| + | '''Jānis Krīgers''' vēlāk '''Krodznieks''' (''Kruegers, Krīgers, Krodsneeks, Krodznieks'', 1851-1924) – vēsturnieks (pirmais latvietis vēstures zinātnē), pedagogs. | ||
| − | Dzimis 1851. gada 10. aprīlī Valmieras | + | Dzimis 1851. gada 10. aprīlī Valmieras apriņķa, Jeru pagastā, drēbnieka Krīgera (''Krueger'') dēls. Mācījies Valmieras elementārskolā, Rīgas guberņas ģimnāzijā. Pēc tās absolvēšanas devās uz Maskavu, kur vairākus gadus iztiku pelnīja kā mājskolotājs. 1878. gadā absolvējis Maskavas universitātes filoloģijas fakultāti vēstures specialitātē (S. Solovjova skolnieks) ar ''Cand.hist.'' grādu. |
| − | 1879.-1885. gados bijis krievu valodas skolotājs Rēveles (mūsd. Tallina) | + | 1879.-1885. gados bijis krievu valodas skolotājs Rēveles (mūsd. Tallina) guberņas ģimnāzijā un Rēveles Pētera reālskolā. Kopš 1885. gada vācu valodas skolotājs Maskavas 2. ģimnāzijā, 1. meiteņu ģimnāzijā, vēstures skolotājs Mihaila reālskolā, grieķu un latīņu valodas skolotājs Maskavas 3. ģimnāzijā. Bijis Valdemāra un Brīvzemnieka [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] pulciņa biedrs, pievērsās Latvijas vēstures pētniecībai. Kopš 1885. gada publicēja aptuveni 60 rakstu latviešu valodā iznākošajā periodikā (galvenokārt žurnālā "Austrums"). No 1918. gada rudens krievu valodas skolotājs Rēveles meiteņu virslicejā. No 1919. gada janvāra latīņu valodas un vēstures skolotājs Rīgas 3. vidusskolā. 1919. gadā atgriezās dzimtenē un tika iecelts par Valsts vēsturiskā arhīva direktoru. Viens no [[Latviešu senatnes pētītāju biedrība]]s dibinātājiem. 1920.-1924. gados vēstures privātdocents Latvijas Universitātē. 1924 ievēlēts par goda doktoru. Šajā laikā publicē savu lielāko darbu par Vidzemes 1841. gada zemnieku nemieriem. |
Miris 1924. gada 1. oktobrī Rīgā, apglabāts Meža kapos. | Miris 1924. gada 1. oktobrī Rīgā, apglabāts Meža kapos. | ||
| + | |||
| + | '''Bibliogrāfija:''' | ||
| + | * “Is Baltijas wehstures”, 1912-14, 3 sēj. | ||
| + | * “Latvijas vēsture” 1920, 1-2 sēj., nepabeigta | ||
| + | * “Semneeku nemeeri 1841. gadah”, 1922 | ||
| + | * “Vidzemes muižnieku un zemnieku adreses ķeizaram Aleksandram II”, 1924 | ||
| + | * u.c. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 14. rindiņa: | 22. rindiņa: | ||
* Mežulis Arvīds. Latviešu vēstures zinātnes tēvam Jānim Krodzniekam - 150. // Liesma. - 20.04.2001. - 6. lpp. | * Mežulis Arvīds. Latviešu vēstures zinātnes tēvam Jānim Krodzniekam - 150. // Liesma. - 20.04.2001. - 6. lpp. | ||
* Vēsturniekam Jānim Krodzniekam (Krīgeram) - 150. // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls - 2001. - Nr.2, 209. lpp. | * Vēsturniekam Jānim Krodzniekam (Krīgeram) - 150. // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls - 2001. - Nr.2, 209. lpp. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [https://www.arhivi.gov.lv/files/files/Janis%20Krodznieks.pdf Krodznieks (Krīgers) Jānis - Latviešu konversācijas vārdnīca. X sējums. Rīga, 1933.-1934. 18466.-18469. sleja] | ||
[[Kategorija:K]] | [[Kategorija:K]] | ||
[[Kategorija:Vēsturnieki]] | [[Kategorija:Vēsturnieki]] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 5. aprīlis, plkst. 14.14
Jānis Krīgers vēlāk Krodznieks (Kruegers, Krīgers, Krodsneeks, Krodznieks, 1851-1924) – vēsturnieks (pirmais latvietis vēstures zinātnē), pedagogs.
Dzimis 1851. gada 10. aprīlī Valmieras apriņķa, Jeru pagastā, drēbnieka Krīgera (Krueger) dēls. Mācījies Valmieras elementārskolā, Rīgas guberņas ģimnāzijā. Pēc tās absolvēšanas devās uz Maskavu, kur vairākus gadus iztiku pelnīja kā mājskolotājs. 1878. gadā absolvējis Maskavas universitātes filoloģijas fakultāti vēstures specialitātē (S. Solovjova skolnieks) ar Cand.hist. grādu.
1879.-1885. gados bijis krievu valodas skolotājs Rēveles (mūsd. Tallina) guberņas ģimnāzijā un Rēveles Pētera reālskolā. Kopš 1885. gada vācu valodas skolotājs Maskavas 2. ģimnāzijā, 1. meiteņu ģimnāzijā, vēstures skolotājs Mihaila reālskolā, grieķu un latīņu valodas skolotājs Maskavas 3. ģimnāzijā. Bijis Valdemāra un Brīvzemnieka jaunlatviešu pulciņa biedrs, pievērsās Latvijas vēstures pētniecībai. Kopš 1885. gada publicēja aptuveni 60 rakstu latviešu valodā iznākošajā periodikā (galvenokārt žurnālā "Austrums"). No 1918. gada rudens krievu valodas skolotājs Rēveles meiteņu virslicejā. No 1919. gada janvāra latīņu valodas un vēstures skolotājs Rīgas 3. vidusskolā. 1919. gadā atgriezās dzimtenē un tika iecelts par Valsts vēsturiskā arhīva direktoru. Viens no Latviešu senatnes pētītāju biedrības dibinātājiem. 1920.-1924. gados vēstures privātdocents Latvijas Universitātē. 1924 ievēlēts par goda doktoru. Šajā laikā publicē savu lielāko darbu par Vidzemes 1841. gada zemnieku nemieriem.
Miris 1924. gada 1. oktobrī Rīgā, apglabāts Meža kapos.
Bibliogrāfija:
- “Is Baltijas wehstures”, 1912-14, 3 sēj.
- “Latvijas vēsture” 1920, 1-2 sēj., nepabeigta
- “Semneeku nemeeri 1841. gadah”, 1922
- “Vidzemes muižnieku un zemnieku adreses ķeizaram Aleksandram II”, 1924
- u.c.
Literatūra par šo tēmu
- Jānis Krodzinieks (Krīgers). // Latviešu konversācijas vārdnīca. - Antēra: Rīga, 2001. -10. sēj., - 18466.-18469. sl.
- Jānis Krodzinieks (Krīgers) // Es viņu pazīstu. - Biogrāfiskā arhīva apgāds: Rīga, 1939. - 271. lpp
- Barzdeviča Margarita. Jānis Krodznieks (īstajā vārdā Jānis Krīgers) - latviešu historiogrāfijas dibinātājs, valsts vēst.arhīva pirmais vadītājs. // Latvijas Arhīvi. - 1994. - Nr.3, 4./5. lpp.
- Mežulis Arvīds. Latviešu vēstures zinātnes tēvam Jānim Krodzniekam - 150. // Liesma. - 20.04.2001. - 6. lpp.
- Vēsturniekam Jānim Krodzniekam (Krīgeram) - 150. // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls - 2001. - Nr.2, 209. lpp.
