Atšķirības starp "Ropi" versijām
m |
m |
||
| (20 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Ropp_von_der_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Ropp_von_der_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''fon der Ropi''' (vc. ''von der Ropp | + | '''fon der Ropi''' (vc. ''von der Ropp'', kr. ''фон дер Ропп'') – sena [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā, Lietuvā un Iekškrievijā (Pēterburga, Novgoroda, Voroņeža u.c.). |
| − | Par dzimtas aizsācēju pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa vasali, fogtu (''Idumea Vogt'') Teoderihu fon Bukshēvenu (''Theodoricus von Buxthoeven''), kuru avoti pirmo reizi piemin 1203. gadā, un kurš saņēmis lēnī Straupi, tāpēc turpmāk saukts "no Straupes" (''Theodoricus de Raupena, Theodroicus de Ropa''). Nākamais avotos tiek pieminēts 1291. gadā Straupes kungs Johans (''dominus Johannes der Ropa''), 1329. gadā kaujā ar lietuviešiem kritis kāds bruņinieks Straupes Nikolajs (''Nikolaus der Ropa'') – Ropu vārds avotos parādās sporādiski, tos kā sasaistīt nav iespējams. Ģeneoloģiju var sākt izsekot no Vesela fon der Ropa (''Wessel von der Ropp''), kurš 1516. gadā saņēmis lēnī Vecmēmeles zemes. Dzimta bija sadalījusies divās līnijās: Kurzemes un Vidzemes (Tērbatas). Vidzemes līnija izmira XVI gs. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | + | Par dzimtas aizsācēju pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa vasali, fogtu (''Idumea Vogt'') Teoderihu fon Bukshēvenu (''Theodoricus von Buxthoeven''), kuru avoti pirmo reizi piemin 1203. gadā, un kurš saņēmis lēnī Straupi (''Rope, Raupena''), tāpēc turpmāk saukts "no Straupes" (''Theodoricus de Raupena, Theodroicus de Ropa''). Nākamais avotos tiek pieminēts 1291. gadā Straupes kungs Johans (''dominus Johannes der Ropa''), 1329. gadā kaujā ar lietuviešiem kritis kāds bruņinieks Straupes Nikolajs (''Nikolaus der Ropa'') – Ropu vārds avotos parādās sporādiski, tos kā sasaistīt nav iespējams. Ģeneoloģiju var sākt izsekot no Vesela fon der Ropa (''Wessel von der Ropp''), kurš 1516. gadā saņēmis lēnī Vecmēmeles zemes. Dzimta bija sadalījusies divās līnijās: Kurzemes un Vidzemes (Tērbatas). Vidzemes līnija izmira XVI gs. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. 1853. gadā [[Krievijas impērijas senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz baronu titulu. |
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Tērbatas bīskapa sūtnis 1493. gadā pie Maskavijas lielkņaza Joana III bruņinieks Dītrihs fon der Rope (''Diderick von der Rope''); Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis barons | + | No vēsturē zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Tērbatas bīskapa sūtnis 1493. gadā pie Maskavijas lielkņaza Joana III bruņinieks Dītrihs fon der Rope (''Diderick von der Rope''); Krievijas-Osmaņu kara varonis, Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis Nikolajs barons fon der Rops (''Nikolaus Baron von der Ropp'', kr. ''барон фон дер Ропп Николай Васильевич'', 1848-1916); ģenerālleitnants Eižens barons fon der Rops (''Eugen July Nikolaus von der Ropp'', 1867-1917); vēsturnieks Gosvins barons fon der Rops (''Goswin Baron von der Ropp'', 1850–1919); Romas katoļu baznīcas Liepājas prāvests, Tiraspoles bīskaps (1902), Viļņas bīskaps (1903-1907), Mogiļevas arhibīskaps (1917-1919), Krievijas Domes deputāts (1906) Eduards barons fon der Rops (''Eduard Michael Johann Maria Baron von der Ropp'', 1851–1939); politiķis, Kurzemes Kredītbiedrības direktors Makss fon der Rops (''Georg Moritz Max von der Ropp'', 1850–1919). |
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jaunauces (''Neu-Autz''), Meijas (''Maihof''), Bikstu (''Bixten''), Dzelzes (''Dselsenhof''), Vecmēmeles (''Memelhof''), Zalves (''Salwen''), Susējas (''Sussei'') u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jaunauces (''Neu-Autz''), Meijas (''Maihof''), Bikstu (''Bixten''), Dzelzes (''Dselsenhof''), Vecmēmeles (''Memelhof''), Zalves (''Salwen''), Susējas (''Sussei''), Ausātu (''Autzenbach''), Bērzmuiža (''Planenborn''), Dižizriedes (''Fischröden''), Sārnates (''Sernaten''), Purmsātu (''Pormsahten''), Paplakas (''Paplacken'') u.c. [[muiža]]s. |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Edgars Ceske. Teodors fon der Rops un viņa ceļojuma piezīmes uz Dienvidfranciju, Spāniju, Portugāli, Gibraltāru, Itāliju un Sicīlijas salu (1802-1804), 33.-42. lpp. // Vēsture: avoti un cilvēki - Daugavpils universitāte: Daugavpils, 2015. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Серова О. В. Барон фон дер Ропп. // Вопросы истории. 2012. № 11. С. 110–131. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.von-der-ropp.de/ Familienverband der Barone und Freiherren von der Ropp e.V.] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [https://www.geni.com/people/Friedrich-von-der-Ropp/6000000039324698254 Friedrich von der Ropp ?-~1546) - Genealogy] | ||
| + | * [https://www.geni.com/people/Johann-von-der-Ropp/6000000022646333291 Johann von der Ropp (?-~1710) - Genealogy] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ruwiki/1127603 фон дер Ропп - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
| + | * [http://www.grwar.ru/persons/persons.html?id=1861 барон фон дер Ропп Евгений-Юлий-Николай Эдуардович 04.08.1867.-03.01.1917.] | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 8. aprīlis, plkst. 20.44
fon der Ropi (vc. von der Ropp, kr. фон дер Ропп) – sena bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā, Lietuvā un Iekškrievijā (Pēterburga, Novgoroda, Voroņeža u.c.).
Par dzimtas aizsācēju pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa vasali, fogtu (Idumea Vogt) Teoderihu fon Bukshēvenu (Theodoricus von Buxthoeven), kuru avoti pirmo reizi piemin 1203. gadā, un kurš saņēmis lēnī Straupi (Rope, Raupena), tāpēc turpmāk saukts "no Straupes" (Theodoricus de Raupena, Theodroicus de Ropa). Nākamais avotos tiek pieminēts 1291. gadā Straupes kungs Johans (dominus Johannes der Ropa), 1329. gadā kaujā ar lietuviešiem kritis kāds bruņinieks Straupes Nikolajs (Nikolaus der Ropa) – Ropu vārds avotos parādās sporādiski, tos kā sasaistīt nav iespējams. Ģeneoloģiju var sākt izsekot no Vesela fon der Ropa (Wessel von der Ropp), kurš 1516. gadā saņēmis lēnī Vecmēmeles zemes. Dzimta bija sadalījusies divās līnijās: Kurzemes un Vidzemes (Tērbatas). Vidzemes līnija izmira XVI gs. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1853. gadā Krievijas impērijas senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz baronu titulu.
No vēsturē zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Tērbatas bīskapa sūtnis 1493. gadā pie Maskavijas lielkņaza Joana III bruņinieks Dītrihs fon der Rope (Diderick von der Rope); Krievijas-Osmaņu kara varonis, Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis Nikolajs barons fon der Rops (Nikolaus Baron von der Ropp, kr. барон фон дер Ропп Николай Васильевич, 1848-1916); ģenerālleitnants Eižens barons fon der Rops (Eugen July Nikolaus von der Ropp, 1867-1917); vēsturnieks Gosvins barons fon der Rops (Goswin Baron von der Ropp, 1850–1919); Romas katoļu baznīcas Liepājas prāvests, Tiraspoles bīskaps (1902), Viļņas bīskaps (1903-1907), Mogiļevas arhibīskaps (1917-1919), Krievijas Domes deputāts (1906) Eduards barons fon der Rops (Eduard Michael Johann Maria Baron von der Ropp, 1851–1939); politiķis, Kurzemes Kredītbiedrības direktors Makss fon der Rops (Georg Moritz Max von der Ropp, 1850–1919).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jaunauces (Neu-Autz), Meijas (Maihof), Bikstu (Bixten), Dzelzes (Dselsenhof), Vecmēmeles (Memelhof), Zalves (Salwen), Susējas (Sussei), Ausātu (Autzenbach), Bērzmuiža (Planenborn), Dižizriedes (Fischröden), Sārnates (Sernaten), Purmsātu (Pormsahten), Paplakas (Paplacken) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Edgars Ceske. Teodors fon der Rops un viņa ceļojuma piezīmes uz Dienvidfranciju, Spāniju, Portugāli, Gibraltāru, Itāliju un Sicīlijas salu (1802-1804), 33.-42. lpp. // Vēsture: avoti un cilvēki - Daugavpils universitāte: Daugavpils, 2015.
- Серова О. В. Барон фон дер Ропп. // Вопросы истории. 2012. № 11. С. 110–131.
