Atšķirības starp "Rīdigeri" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Rudiger_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Rudiger_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
'''fon Ridigeri''' (vc. ''von Rüdiger'', kr. ''фон Ридигер'') – vācu izcelsmes [[bruņniecība]]s dzimta, un tās atzars Krievijas impērijas Baltijas guberņās.  
+
'''fon Ridigeri''' (vc. ''von Rüdiger'', kr. ''фон Ридигер, Рюдигер'') – vācu izcelsmes (Tīringene) dižciltīgo dzimta vācu zemēs, Polijā, un tās atzars Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā.  
  
1799. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. XVIII gs. otrajā pusē Fridrihs fon Rīdigers (''Friedrich Vilchelm von Rudiger'') konvertējās [[Pareizticība|pareizticībā]].
+
1799. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]].
  
 
No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: kavalērijas ģenerālis ģenerāladjutants, [[Krievijas Valsts padome]]s loceklis [[grāfs]] Fridrihs fon Rīdigers (''Friedrich Alexander von Rüdiger'', kr. ''Фёдор Васильевич Ридигер'', 1783-1856); jurists, tiesību zinātnieks, sabiedriskais darbinieks, Baltvācu tautas apvienības Latvijā prezidents (līdz 09.1935.) Vilhelms fon Rīdigers (''Wilhelm von Rūdiger''); Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhs Aleksijs II (''Алексий II'', dzimis kā ''Alex von Rüdiger'', 1929-2008);
 
No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: kavalērijas ģenerālis ģenerāladjutants, [[Krievijas Valsts padome]]s loceklis [[grāfs]] Fridrihs fon Rīdigers (''Friedrich Alexander von Rüdiger'', kr. ''Фёдор Васильевич Ридигер'', 1783-1856); jurists, tiesību zinātnieks, sabiedriskais darbinieks, Baltvācu tautas apvienības Latvijā prezidents (līdz 09.1935.) Vilhelms fon Rīdigers (''Wilhelm von Rūdiger''); Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhs Aleksijs II (''Алексий II'', dzimis kā ''Alex von Rüdiger'', 1929-2008);
9. rindiņa: 9. rindiņa:
  
 
'''Grāfu Rīdigeru līnija:'''
 
'''Grāfu Rīdigeru līnija:'''
Dzimtas aizsācējs ir namnieks no Kēnigsbergas Johans fon Ridigers (''Jochann Jackob von Rüdiger'', ?-1733), 1701. gadā iecelts Sv. Romas impērijas dižciltīgo kārtā, kurš 1710. gadā ieradās Kurzemē, lai kalpotu hercoga galmā.
+
Līnijas aizsācējs ir namnieks no Kēnigsbergas Johans fon Ridigers (''Jochann Jackob von Rüdiger'', ?-1733), 1701. gadā iecelts Sv. Romas impērijas dižciltīgo kārtā, kurš 1710. gadā ieradās Kurzemē, lai kalpotu hercoga galmā.
 
* dēls Johans fon Ridigers (''Jochann von Rüdiger'', ?-?)
 
* dēls Johans fon Ridigers (''Jochann von Rüdiger'', ?-?)
 
** Jēkabs fon Ridigers (''Jackob Wilchelm von Rüdiger'', 1752-1815), kolēģijas padomnieks, galma tiesas loceklis, 1791. gadā ieguvis (?) titulu.
 
** Jēkabs fon Ridigers (''Jackob Wilchelm von Rüdiger'', 1752-1815), kolēģijas padomnieks, galma tiesas loceklis, 1791. gadā ieguvis (?) titulu.

Versija, kas saglabāta 2017. gada 12. aprīlis, plkst. 11.14

Rudiger Wappen.png

fon Ridigeri (vc. von Rüdiger, kr. фон Ридигер, Рюдигер) – vācu izcelsmes (Tīringene) dižciltīgo dzimta vācu zemēs, Polijā, un tās atzars Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā.

1799. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.

No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: kavalērijas ģenerālis ģenerāladjutants, Krievijas Valsts padomes loceklis grāfs Fridrihs fon Rīdigers (Friedrich Alexander von Rüdiger, kr. Фёдор Васильевич Ридигер, 1783-1856); jurists, tiesību zinātnieks, sabiedriskais darbinieks, Baltvācu tautas apvienības Latvijā prezidents (līdz 09.1935.) Vilhelms fon Rīdigers (Wilhelm von Rūdiger); Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhs Aleksijs II (Алексий II, dzimis kā Alex von Rüdiger, 1929-2008);

Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Valodes (Wallenburg), Vīgantes (Stabben) u.c. muižas.

Grāfu Rīdigeru līnija: Līnijas aizsācējs ir namnieks no Kēnigsbergas Johans fon Ridigers (Jochann Jackob von Rüdiger, ?-1733), 1701. gadā iecelts Sv. Romas impērijas dižciltīgo kārtā, kurš 1710. gadā ieradās Kurzemē, lai kalpotu hercoga galmā.

  • dēls Johans fon Ridigers (Jochann von Rüdiger, ?-?)
    • Jēkabs fon Ridigers (Jackob Wilchelm von Rüdiger, 1752-1815), kolēģijas padomnieks, galma tiesas loceklis, 1791. gadā ieguvis (?) titulu.
      • Fridrihs fon Ridigers (Friedrich Alexander von Rüdiger, kr. Фёдор Васильевич Ридигер, 1783-1856), no 1847. gada Krievijas impērijas grāfs, kavalērijas ģenerālis, ģenerāladjutants, Krievijas Valsts padomes loceklis, bērnu nebija.
      • Georgs fon Ridigers (Georg Hermann von Rüdiger, 1788-1832), Kurzemes galma tiesas virssekretārs.
        • grāfs (kopš 1856) Johans fon Ridigers (Jochann Friedrich von Rüdiger, 1821-1904), leibgvardes grenadieru pulka štabskapitans.
          • Aleksandrs fon Ridigers (Alexander von Rüdiger,1860-1860);
          • Teodors fon Ridigers (Theodor von Rüdiger,1862-1891), vecpuisis;
          • Helēna fon Ridigera (1863-?);
          • Marija fon Ridigera (1864-1952);
          • Sofija fon Rīdigera (1866-1949);
          • Jūlija fon Rīdigera (1868-1950).
    • Ferdinands fon Ridigers (Ferdinand von Rüdiger, 1766-1821) – emigrējis uz Vāciju.

Marija fon Ridigera (Maria von Rüdiger, kr. Мария Фёдоровна Ридигер, 1864-1952) apprecējās ar ģenerālmajoru Aleksandru Beļajevu (Александром Алексеевичем Беляевым, 1867-1939), bet 1904. gadā, lai grāfu Rīdigeru vārds un tituls nezustu, imperators to piešķīra Marijai un Aleksandram, kuri nu tika dēvēti par grāfiem Rīdigeriem-Beļajeviem (граф Ридигер-Беляев). Ģimenē bija tikai viens bērns, meita Marija (1906-1951).

Resursi internetā par šo tēmu