Atšķirības starp "Šverini" versijām
m |
m |
||
| (7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Schwerin_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Baron_Schwerin_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | + | baroni '''fon Šverini''' (vc. ''von Schwerin''; kr. ''фон Шверин'') - sena [[Livonija]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta, kuras saknes meklējamas Pomerānijā, Šverīnas grāfistē, kur tā pirmoreiz pieminēta 1178. gadā. | |
| + | |||
| + | Pirmais Šverins Kurzemē bija Jakobs I Šverins no no Spantekovu (''Spantekow'') 3. Šverinu līnijas, Prūsijas hercoga padomnieks, kurš 1574. gada 10. februārī no Fridriha fon Kanica (''Friedrich von Kanitz'') nopirka Alšvangu (pirkumu apstiprināja hercogs Gothards 1574. gada 10. februārī; Alšvanga palika Šverinu īpašumā līdz 1738. gadam, kad to pārdeva Ernestam Johanam fon Bīronam) un 1576. gadā kļuva par pirmo [[Kurzemes bruņniecība]]s vadītāju (''Ritterschaftshauptmann''). 1631. gada 2. augustā Johans Ulrihs fon Šverins tika ierakstīts [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Pēdējie Šverini kurzemē bija Johans Antonijs (miris 1726. gadā) un Vladislavs Georgs (nav zināms miršanas gads, ir tikai zināms, ka 1729. gadā viņš vēl ir dzīvs) - abi palikuši neprecējušies un pēc viņiem Šverinu dzimta 1730. gados iznīka. Šverinu brīvkungu līnija turpinās Zviedrijā un vairākas līnijas pastāv Vācijā. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| 6. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
* [http://www.suitunovads.lv/lv/vesture/schverinu_dzimta/ Šverinu dzimta - suitunovads.lv] | * [http://www.suitunovads.lv/lv/vesture/schverinu_dzimta/ Šverinu dzimta - suitunovads.lv] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2017. gada 15. maijs, plkst. 11.38
baroni fon Šverini (vc. von Schwerin; kr. фон Шверин) - sena Livonijas vācbaltiešu bruņniecības dzimta, kuras saknes meklējamas Pomerānijā, Šverīnas grāfistē, kur tā pirmoreiz pieminēta 1178. gadā.
Pirmais Šverins Kurzemē bija Jakobs I Šverins no no Spantekovu (Spantekow) 3. Šverinu līnijas, Prūsijas hercoga padomnieks, kurš 1574. gada 10. februārī no Fridriha fon Kanica (Friedrich von Kanitz) nopirka Alšvangu (pirkumu apstiprināja hercogs Gothards 1574. gada 10. februārī; Alšvanga palika Šverinu īpašumā līdz 1738. gadam, kad to pārdeva Ernestam Johanam fon Bīronam) un 1576. gadā kļuva par pirmo Kurzemes bruņniecības vadītāju (Ritterschaftshauptmann). 1631. gada 2. augustā Johans Ulrihs fon Šverins tika ierakstīts Kurzemes bruņniecības matrikulā. Pēdējie Šverini kurzemē bija Johans Antonijs (miris 1726. gadā) un Vladislavs Georgs (nav zināms miršanas gads, ir tikai zināms, ka 1729. gadā viņš vēl ir dzīvs) - abi palikuši neprecējušies un pēc viņiem Šverinu dzimta 1730. gados iznīka. Šverinu brīvkungu līnija turpinās Zviedrijā un vairākas līnijas pastāv Vācijā.
