Atšķirības starp "Savvaļnieks" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Savvaļnieks''' (kr. ''вольноопределяющийся'') - zemākais [[čins]] [[Krievijas impērija]]s armijā, sarunvalodā arī "brīvprātīgais" (jo armijā pieteicās brīvprātīgi). | '''Savvaļnieks''' (kr. ''вольноопределяющийся'') - zemākais [[čins]] [[Krievijas impērija]]s armijā, sarunvalodā arī "brīvprātīgais" (jo armijā pieteicās brīvprātīgi). | ||
| − | Savvaļnieka pārbaudījumu izturēšana deva tiesības uz zināmiem atvieglojumiem kara dienestā. Kazarmās dzīvoja atsevišķi, visbiežāk 1-2 istabiņā ar piešķirtu kareivi kalpotāju. Pēc mācību komandas kursa pabeigšanas sekoja praktiskās šaušanas nodarbības un pārbaudījumi, pēc tam mācību komandas kursu beigušie savvaļnieki tika iedalīti rotās (atkal ar atsevišķām istabiņām un apkalpotājiem), un dienesta pienākumus pildīja līdz ar obligātā iesaukuma karavīriem. Tie, kuri gatavojās iestāties [[Junkuru skola|junkuru skolās]], tika atbrīvoti no dienesta pienākumu izpildīšanas, atļaujot gatavoties iestājpārbaudījumiem. Kā [[ | + | Ne vienmēr savvaļnieki patiesi bija brīvprātīgie - savvaļniekos automātiski ieskaitīja arī izglītotos mobilizētos: augstskolas beidzējs bija 1. šķiras savvaļnieks, vidusskolu absolvējušais – 2. šķira. Savvaļnieka pārbaudījumu izturēšana deva tiesības uz zināmiem atvieglojumiem kara dienestā. Kazarmās dzīvoja atsevišķi, visbiežāk 1-2 istabiņā ar piešķirtu kareivi kalpotāju. Pēc mācību komandas kursa pabeigšanas sekoja praktiskās šaušanas nodarbības un pārbaudījumi, pēc tam mācību komandas kursu beigušie savvaļnieki tika iedalīti rotās (atkal ar atsevišķām istabiņām un apkalpotājiem), un dienesta pienākumus pildīja līdz ar obligātā iesaukuma karavīriem. Tie, kuri gatavojās iestāties [[Junkuru skola|junkuru skolās]], tika atbrīvoti no dienesta pienākumu izpildīšanas, atļaujot gatavoties iestājpārbaudījumiem. Kā [[Radziņš Pēteris|P.Radziņš]] vēstulē māsai rakstīja, "pret savvaļniekiem visi izturas par visam citādi nekā pret vienkāršiem zaldātiem". |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| − | * [http://doc.mod.gov.lv/lv/ts/2007/10/files/2007_oktobris.pdf Dr.hist. Jēkabsons Ē. Ģenerāļa Pētera Radziņa karavīra gaitu sākums] | + | * [http://doc.mod.gov.lv/lv/ts/2007/10/files/2007_oktobris.pdf Dr.hist. Jēkabsons Ē. Ģenerāļa Pētera Radziņa karavīra gaitu sākums. // Tēvijas sargs. 2007. Nr. 10] |
[[Kategorija:Dienesta pakāpes]] | [[Kategorija:Dienesta pakāpes]] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 2. novembris, plkst. 06.06
Savvaļnieks (kr. вольноопределяющийся) - zemākais čins Krievijas impērijas armijā, sarunvalodā arī "brīvprātīgais" (jo armijā pieteicās brīvprātīgi).
Ne vienmēr savvaļnieki patiesi bija brīvprātīgie - savvaļniekos automātiski ieskaitīja arī izglītotos mobilizētos: augstskolas beidzējs bija 1. šķiras savvaļnieks, vidusskolu absolvējušais – 2. šķira. Savvaļnieka pārbaudījumu izturēšana deva tiesības uz zināmiem atvieglojumiem kara dienestā. Kazarmās dzīvoja atsevišķi, visbiežāk 1-2 istabiņā ar piešķirtu kareivi kalpotāju. Pēc mācību komandas kursa pabeigšanas sekoja praktiskās šaušanas nodarbības un pārbaudījumi, pēc tam mācību komandas kursu beigušie savvaļnieki tika iedalīti rotās (atkal ar atsevišķām istabiņām un apkalpotājiem), un dienesta pienākumus pildīja līdz ar obligātā iesaukuma karavīriem. Tie, kuri gatavojās iestāties junkuru skolās, tika atbrīvoti no dienesta pienākumu izpildīšanas, atļaujot gatavoties iestājpārbaudījumiem. Kā P.Radziņš vēstulē māsai rakstīja, "pret savvaļniekiem visi izturas par visam citādi nekā pret vienkāršiem zaldātiem".
