Atšķirības starp "Zibergi cu Višlingeni" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon '''Zibergi fon Višlingeni''' (''on Syberg zu Wischlingen'', kr. ''фон Штрик'') - sena vācu izcelsmes (Markas grāfiste - ''Grafschaft Mark'') [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]]. | fon '''Zibergi fon Višlingeni''' (''on Syberg zu Wischlingen'', kr. ''фон Штрик'') - sena vācu izcelsmes (Markas grāfiste - ''Grafschaft Mark'') [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]]. | ||
| − | Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs bija Georgs (?-?), kurš apmetās Livonijā, apprecējies ar Annu fon Pletenbergu. Dzimtai izveidojās divas līnijas - Kurzemes un Lietuvas. Lietuvas līnija aprāvās līdz ar Tadeuša Ziberga fon Višlingena (1739-1806) nāvi. Lai saglabātu dzimtas uzvārdu un titulu, Krievijas imperators 1803. gadā tā meitai Helēnai atļāva, pēc kāzām ar Mihailu [[Broeli-Plāteri|Plāteru]] (1777-1863), veidot dubultuzvārdu, tā izveidojot [[Plāteri-Zībergi|Plāteru-Zībergu]] atzaru. | + | Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs bija Georgs (?-?), kurš apmetās Livonijā, apprecējies ar Annu fon Pletenbergu. Dzimtai izveidojās divas līnijas - Kurzemes un Lietuvas. Lietuvas līnija aprāvās līdz ar Tadeuša Ziberga fon Višlingena (1739-1806) nāvi. Lai saglabātu dzimtas uzvārdu un titulu, Krievijas imperators 1803. gadā tā meitai Izabellai Helēnai atļāva, pēc kāzām ar Mihailu [[Broeli-Plāteri|Plāteru]] (1777-1863), veidot dubultuzvārdu, tā izveidojot [[Plāteri-Zībergi|Plāteru-Zībergu]] atzaru. |
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 1. decembris, plkst. 17.39
fon Zibergi fon Višlingeni (on Syberg zu Wischlingen, kr. фон Штрик) - sena vācu izcelsmes (Markas grāfiste - Grafschaft Mark) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā.
Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs bija Georgs (?-?), kurš apmetās Livonijā, apprecējies ar Annu fon Pletenbergu. Dzimtai izveidojās divas līnijas - Kurzemes un Lietuvas. Lietuvas līnija aprāvās līdz ar Tadeuša Ziberga fon Višlingena (1739-1806) nāvi. Lai saglabātu dzimtas uzvārdu un titulu, Krievijas imperators 1803. gadā tā meitai Izabellai Helēnai atļāva, pēc kāzām ar Mihailu Plāteru (1777-1863), veidot dubultuzvārdu, tā izveidojot Plāteru-Zībergu atzaru.
