Atšķirības starp "Šulci no Kleistiem" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(15 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Schultz adH Kleistenhof.png|right|thumb|200px|]]
+
[[Attēls:Schultz adH Kleistenhof.png|right|thumb|200px|Schultz a.d.H. Kleistenhof]]
fon '''Šulci no Kleistiem''' (''von Schultz a.d.H. Kleistenhof'', kr. ''фон Зиберг-Вишлинген'') - vācu izcelsmes (Meklenburga) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta Vidzemē.
+
fon '''Šulci no Kleistiem''' (''von Schultz a.d.H. Kleistenhof'', kr. ''фон Шульц из Клейсты'') - vācu izcelsmes muižniecības dzimtas atzars Vidzemē (dzimtas Krievijas līnijai ģerbonī bija zelta lauva sarkanā laukā).
  
Pirmais no šiem Šulciem, kurš ieradās Livonijā, bija Meklenburgā dzimušais Jirgens Šulcs (''Georg (Jürgen) Schultz'', 1653-1720), kurš kļuva par Hāpsalu [[Pilsonība|pilsoni]]. Fon Šulcu līnijas aizsācējs ir luterāņu mācītājs Kristians Šulcs (''Oberpfarrer Christian Timotheus Schultz'', 1767-1809):
+
1880. gada 19. maijā Krievijas impērijas Senāta Heraldikas departaments apstiprināja īstenā valsts padomnieka Edvarda fon Šulca (''Eduard von Schultz'', kr. ''Эдуард Антонович фон Шульц'', 1825-1879) iesniegto ģerboni ar devīzi "NON HABERI SED ESSE" un atzina dzimtas dižciltību. 1882. gadā Šulci no Kleistiem ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]].
* Kristians (''Oberpfarrer Christian Timotheus Schultz'', 1767-1809)
 
** Valdemārs (''Woldemar August von Schultz'', 1800-1849)
 
*** Konstance (''Constance Gertrude Elmire'', 1827-1901)
 
*** Valdemārs (''Gustav Woldemar'', 1829-1855), ārsts
 
*** Karolīne (''Caroline (Lilly) Catharine Henriette'', 1832-1893)
 
*** Hermanis (''Hermann Christian'', 1835-1924)
 
**** Elmīra (''Elmire Elisabeth'', 1877-?)
 
**** Marija (''Marie Lilly Constance'', 1879-1890)
 
**** Hermīne (''Herimine (Irma) Johanna Pauline'', 1884-?)
 
*** Marija (''Marie Auguste Elisabeth'', 1838-1908)
 
*** Karls (''Carl Elias von Schultz'', 1842-1920)  
 
  
 +
Mūsdienu Latvijas teritorijā Šulcu valdījumā bijusi Kleistu (''Kleistenhof'') muiža, un tai piederīgās Šulcu (''Schultzenhof'') Jaunā, Lamberta un Vīķu pusmuižiņas.
  
** Morics (''Moritz Franz von Schultz'', kr. ''Мориц Христианович фон Шульц'', 1806−1888), Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors, [[Dinaminde]]s cietokšņa komandants
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
*** Hugo (''Hugo von Schultz'', 1843-1860)
 
*** Emma (''Emma Catharine'', 1844-1882)
 
*** Aleksandrs (''Alexander (Sasha) Paul Georg Moritz von Schultz von Schultz'', 1841-1911), [[valsts padomnieks]]
 
**** Alise (''Alice (Ally) Alexandra Mathilde'', 1863-?)
 
**** Edgars (''Edgar Alexander Moritz Philibert von Schultz'', 1866-?)
 
**** Eižens (Friedrich Wilhelm Eugenie von Schultz'', 1868-?)
 
**** Valdemārs (Woldemar Viktor Hugo Karl von Schultz'', 1873-?)
 
  
1882. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. Mūsdienu Latvijas teritorijā Šulcu valdījumā bijusi Kleistu (''Kleistenhof''), un tai piederīgās Šulcu (''Schultzenhof'') Jaunā, Lamberta un Vīķu pusmuižiņas, Sauļu (''Saulhof'') u.c. [[muiža]]s.
+
* [https://gerbovnik.ru/arms/2293.html Герб рода Эдуарда фон Шульц - gerbovnik.ru]
  
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Pašreizējā versija, 2017. gada 19. decembris, plkst. 18.53

Schultz a.d.H. Kleistenhof

fon Šulci no Kleistiem (von Schultz a.d.H. Kleistenhof, kr. фон Шульц из Клейсты) - vācu izcelsmes muižniecības dzimtas atzars Vidzemē (dzimtas Krievijas līnijai ģerbonī bija zelta lauva sarkanā laukā).

1880. gada 19. maijā Krievijas impērijas Senāta Heraldikas departaments apstiprināja īstenā valsts padomnieka Edvarda fon Šulca (Eduard von Schultz, kr. Эдуард Антонович фон Шульц, 1825-1879) iesniegto ģerboni ar devīzi "NON HABERI SED ESSE" un atzina dzimtas dižciltību. 1882. gadā Šulci no Kleistiem ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā.

Mūsdienu Latvijas teritorijā Šulcu valdījumā bijusi Kleistu (Kleistenhof) muiža, un tai piederīgās Šulcu (Schultzenhof) Jaunā, Lamberta un Vīķu pusmuižiņas.

Resursi internetā par šo tēmu