Atšķirības starp "Mazvācieši" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Mazvācieši''' (vc. ''die Kleindeutsch'') – vācu valodas un kultūras telpai piederīgie amatnieki, veikalnieki, strādnieki, zemnieki u.c. vienkāršie ļaudis [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]].Sākotnēji starpslānis starp [[Muižniecība|muižniecību]] un zemniekiem, | + | '''Mazvācieši''' (vc. ''die Kleindeutsch'') – vācu valodas un kultūras telpai piederīgie amatnieki, veikalnieki, strādnieki, zemnieki u.c. vienkāršie ļaudis [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Sākotnēji starpslānis starp [[Muižniecība|muižniecību]] un zemniekiem, bet XIX gs. otrajā pusē asimilējās latviešos. |
Atšķirībā no [[aristokrātija]]s, kuras izcelsmes zemes bija visā Rietumeiropā, lielākā mazvāciešu daļa ieradās no vācu zemēm (tāpēc zemnieku vidū iesakņojās apzīmējums "prūši"). Apmetoties Baltijā, iebraucēji un to pēcteči pievērsās amatiem, kuru deficīts bija lielāks: kalēji, dzirnavnieki, dārznieki, aldari, galdnieki, aptiekāri, sīktirgotāji u.tml. Dažas profesijas, piemēram dzirnavnieki un skolotāji, XIX gs. sākumā bija gandrīz pilnībā mazvāciešu ziņā. Ne muižniecība, ne zemniecība tos nepieņēma kā "savējos", nošķīra no "īstajiem vāciešiem", biežāk saistot mazvāciešus ar citu sociāli etnisko grupu, [[pusvācieši]]em jeb t.s. "kārklu vāciešiem". Gan vācbaltiešu, gan latviešu publiskajā telpā mazvācieši bija pazuduši jau XIX gs. otrajā pusē, tāpēc tā laika literatūrā ja arī tie tiek pieminēti, tad jau ar paskaidrojumu, kass tie tādi. | Atšķirībā no [[aristokrātija]]s, kuras izcelsmes zemes bija visā Rietumeiropā, lielākā mazvāciešu daļa ieradās no vācu zemēm (tāpēc zemnieku vidū iesakņojās apzīmējums "prūši"). Apmetoties Baltijā, iebraucēji un to pēcteči pievērsās amatiem, kuru deficīts bija lielāks: kalēji, dzirnavnieki, dārznieki, aldari, galdnieki, aptiekāri, sīktirgotāji u.tml. Dažas profesijas, piemēram dzirnavnieki un skolotāji, XIX gs. sākumā bija gandrīz pilnībā mazvāciešu ziņā. Ne muižniecība, ne zemniecība tos nepieņēma kā "savējos", nošķīra no "īstajiem vāciešiem", biežāk saistot mazvāciešus ar citu sociāli etnisko grupu, [[pusvācieši]]em jeb t.s. "kārklu vāciešiem". Gan vācbaltiešu, gan latviešu publiskajā telpā mazvācieši bija pazuduši jau XIX gs. otrajā pusē, tāpēc tā laika literatūrā ja arī tie tiek pieminēti, tad jau ar paskaidrojumu, kass tie tādi. | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 7. janvāris, plkst. 15.29
Mazvācieši (vc. die Kleindeutsch) – vācu valodas un kultūras telpai piederīgie amatnieki, veikalnieki, strādnieki, zemnieki u.c. vienkāršie ļaudis Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Sākotnēji starpslānis starp muižniecību un zemniekiem, bet XIX gs. otrajā pusē asimilējās latviešos.
Atšķirībā no aristokrātijas, kuras izcelsmes zemes bija visā Rietumeiropā, lielākā mazvāciešu daļa ieradās no vācu zemēm (tāpēc zemnieku vidū iesakņojās apzīmējums "prūši"). Apmetoties Baltijā, iebraucēji un to pēcteči pievērsās amatiem, kuru deficīts bija lielāks: kalēji, dzirnavnieki, dārznieki, aldari, galdnieki, aptiekāri, sīktirgotāji u.tml. Dažas profesijas, piemēram dzirnavnieki un skolotāji, XIX gs. sākumā bija gandrīz pilnībā mazvāciešu ziņā. Ne muižniecība, ne zemniecība tos nepieņēma kā "savējos", nošķīra no "īstajiem vāciešiem", biežāk saistot mazvāciešus ar citu sociāli etnisko grupu, pusvāciešiem jeb t.s. "kārklu vāciešiem". Gan vācbaltiešu, gan latviešu publiskajā telpā mazvācieši bija pazuduši jau XIX gs. otrajā pusē, tāpēc tā laika literatūrā ja arī tie tiek pieminēti, tad jau ar paskaidrojumu, kass tie tādi.
Skat. arī: Baltijas landesvērs, Vācbaltiešu izceļošana
Avoti un literatūra par šo tēmu
- Daija Pauls. Mazvācieši Latvijas vēsturē. // Domuzīme., Nr.4., 2017., 63.-67. lpp.
- Cerūzis R. Vācu faktors Latvijā (1918-1939). - LU Akadēmiskais apgads: Rīga, 2004. ISBN 978-9984-770-52-9
- Taube A. fon, Tomsons Ē. Vācbaltieši Latvijā un Igaunijā. // Svētdienas Rīts: Rīga, 1993. - 47 lpp.
- Fēgezaks Zigfrīds, fon. Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes 1689-1887. - Vesta LK: Rīga, 2011. - 416 lpp. ISBN 9934813971
- Fēgezaks Zigfrīds, fon. Baltiešu gredzens. - Vesta-LK: Rīga, 2013., ISBN 9789934829680
- Feldmanis I. Vācu vēsturnieki par nacisma ietekmi Latvijas vāciešos // Latvijas Vēsture. - 1991. - Nr. 2. - 40.-46. lpp
- Lencs V. Bermonts un vācbaltieši 1919. gadā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1992. Nr.4., 91.-99. lpp.
- Stradiņš Jānis. Vācbaltieši, Rīga un Latvija. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.1., 191.-194. lpp.
- Butulis Ilgvars. Baltvācieši latviešu presē no 1930. līdz 1934. gadam. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1997. Nr.4., 108.-127. lpp.
- Dribins, L., Spārītis, O. Vācieši Latvijā. - LU Filozofijas un socioloģijas institūts. Etnisko pētījumu centrs. Rīga : [b. i.], 2000. 57.lpp. ISBN 9984543560
- Jānis Straubergs. Baltvācu izcelšanās. // Rīts, 06.01.1937.; Bez dabiska pamata. Turpat, 07.01.1937.; Pārtautotie latvieši. Turpat, 08.01.1937.; Turīgo latviešu ievilkšana vāciešos. Turpat, 09.01.1937.; Atlauzts zars. Turpat, 10.01.1937.
- Vācbaltieši Latvijā (1918–1941). / Sērija: Vēstures avoti augstskolai, VIII sējums / sast. Dr. hist. Inesis Feldmanis - Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds: Rīga, 2016., 246 lpp.
- Feldmanis Inesis. Ulmaņa autoritārās valdības antivāciskie pasākumi. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1993., Nr3. - 112.-121. lpp.
- 800 gadi. Mūsu kopējā Rīga. : vācbaltiešu autoru apcerējumi - Karla Širrena biedrība Līneburgā: Rīga, 2001.
- Eggers Alexander. Baltische Lebenserinnerungen. - E. Salzer: Heilbronn, 1926, 348 S.
- Aabrams V. “Mehr nurrige Gesicht”. Vier Gedichte in estni-schem Halbdeutsch. Aus einer karnevalesken Umbruchszeit. Magis-terarbeit Universität. - Tartu, 2007
- Bender R. Oskar Masing und die Geschichte des Deutschbalti-schen Wörterbuchs. Diss. Phil. - Tartu, 2009
- Bergengruen W. Schnaps und Sakuska. Baltisches Lese-buch. / Hrsg. N. Luise Hackelsberger. - München, 1992
- Eckardt J. Die baltischen Provinzen Russlands. Politische und culturgeschichtliche Aufsätze. - Leipzig, 1868
- Rozenberg Eduard von. Fūr Deutschtum und Fortschritt in Lettland. - Riga, 1928
- Андреева Н.С. Прибалтийские немцы и российская правительственная политика в начале ХХ века. - Мiръ: СПб., 2008. 312 с.
- Андреева Н.С. Кто такие «остзейцы»? // Вопросы истории. 2001. № 10. С. 173-175
- Андреева Н.С. «Остзейский вопрос» и Первая мировая война // Россия и Балтия: эпоха перемен (1914-1924). Москва, 2002. С. 26-47
Resursi internetā par šo tēmu
- Krēsliņš Jānis. Baltvācieši un Vācija. // Zinātņu akadēmijas vēstis. 2010., Nr.5./6. (.pdf)
- Zirnis E. Uz neatgriešanos. // gulags.lv
- Vācbaltu brīvprātīgo darba dienesta dalībnieki fotogrāfijās, 1930. gadi - zudusilatvija.lv
- 800 gadi : Mūsu kopējā Rīga (vācbaltiešu autoru apcerējumi) - Karla Širrena biedrība: Rīga, 2001 (.pdf)
- Mankusa Zanda. Svešinieki un savējie: baltvācieši Latvijā.
- Dribins Leo. Vāciešu un ebreju deportācija no Kurzemes un Vidzemes guberņām. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2015, Nr. 1(94)
- Baranovska Anastasija. Identitātes saglabāšanos ietekmējošo faktoru analīze vācbaltiešu biedrībās Vācijā, Latvijā un Igaunijā : maģistra darbs. – Latvijas Kultūras akadēmija: Rīga, 2016.
- Baltikum 010208_03 (.pdf)
- Wir harren des Tages! Lieder aus baltischer Not. - Ostland-Verlag: Charlottenburg, 1916
