Atšķirības starp "Abāsīdu dinastija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Abāsīdi''' (العباسيون – ''al-‘abbāsījūn'') – arābu [[Kalīfs|kalīfu]] dinastija (750-1258), nosaukta tās aizsācēja Abāsa (valda 750-754) vārdā t.s. [[Arābu kalifāts|Arābu kalifātā]], atņemot varu [[Omeijādu dinastija]]i. Ievērojamākie dinastijas pārstāvji: Mansūrs (754-775), Harūns al Rašīds (786-809), Mamūns (813-833). Dinastijas laikā par kalifāta galvaspilsētu kļuva Bagdāde. 954. gadā dinastijas kalifi praktiski zaudēja politisko varu, būdami spiesti to atdot Persijas [[Šahanšahs|šahanšahiem]] [[Buīdi]]em.1258. gadā. pēc tam kad kalifs lepni atteicās atzīt [[Mongoļu impērija]]s hegemoniju, tā zemēs iebruka [[Ilhanāts|ilhanāta]] valdnieks [[Hulagu]] (mng. ''Хүлэгү'' : ''Hülegü'', 1217-1265), un iekaroja tās.
+
'''Abāsīdi''' (العباسيون – ''al-‘abbāsījūn'') – arābu [[Kalīfs|kalīfu]] dinastija (750-1258), nosaukta tās aizsācēja Abāsa (valda 750-754) vārdā t.s. [[Arābu kalifāts|Arābu kalifātā]], atņemot varu [[Omeijādu dinastija]]i. Ievērojamākie dinastijas pārstāvji: Mansūrs (754-775), Harūns al Rašīds (786-809), Mamūns (813-833). Dinastijas laikā par kalifāta galvaspilsētu kļuva Bagdāde. X gs. vidū gadā dinastija praktiski zaudēja politisko varu, būdami spiesti to atdot Persijas [[Šahanšahs|šahanšahiem]] [[Buīdi]]em.1258. gadā. pēc tam kad kalifs lepni atteicās atzīt [[Mongoļu impērija]]s hegemoniju, tā zemēs iebruka [[Ilhanāts|ilhanāta]] valdnieks [[Hulagu]] (mng. ''Хүлэгү'' : ''Hülegü'', 1217-1265), un iekaroja tās.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2018. gada 30. janvāris, plkst. 08.01

Abāsīdi (العباسيون – al-‘abbāsījūn) – arābu kalīfu dinastija (750-1258), nosaukta tās aizsācēja Abāsa (valda 750-754) vārdā t.s. Arābu kalifātā, atņemot varu Omeijādu dinastijai. Ievērojamākie dinastijas pārstāvji: Mansūrs (754-775), Harūns al Rašīds (786-809), Mamūns (813-833). Dinastijas laikā par kalifāta galvaspilsētu kļuva Bagdāde. X gs. vidū gadā dinastija praktiski zaudēja politisko varu, būdami spiesti to atdot Persijas šahanšahiem Buīdiem.1258. gadā. pēc tam kad kalifs lepni atteicās atzīt Mongoļu impērijas hegemoniju, tā zemēs iebruka ilhanāta valdnieks Hulagu (mng. Хүлэгү : Hülegü, 1217-1265), un iekaroja tās.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981, 13. lpp.