Atšķirības starp "Latvijas vēsturnieku komisija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m (Resursi internetā par šo tēmu)
 
(2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
27. rindiņa: 27. rindiņa:
 
* [http://demo.la.lv/lat/arhivs/intervijas/?doc=451 Intervija ar Dr.hist. Antoniju Zundu]
 
* [http://demo.la.lv/lat/arhivs/intervijas/?doc=451 Intervija ar Dr.hist. Antoniju Zundu]
 
* [http://www.lvi.lv/lv/saites.htm LU Latvijas vēstures institūts]
 
* [http://www.lvi.lv/lv/saites.htm LU Latvijas vēstures institūts]
* [http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=2766 Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 11-27 sējums]
 
 
* [http://gramatas.lndb.lv/#collectionitems;id=281 Visi komisijas rakstu sējumi LNB Digitālajā bibliotēkā]
 
* [http://gramatas.lndb.lv/#collectionitems;id=281 Visi komisijas rakstu sējumi LNB Digitālajā bibliotēkā]
 +
* [https://www.president.lv/en/activities/commissions-and-councils/commission-of-historians/latvijas-vesturnieku-komisijas-raksti Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - president.lv]
  
 
[[Kategorija:Vēstures zinātne]]
 
[[Kategorija:Vēstures zinātne]]

Pašreizējā versija, 2018. gada 8. februāris, plkst. 09.14

Latvijas Vēsturnieku komisija - vēsturnieku organizācija, kas izveidota pie Latvijas prezidenta kancelejas. Starptautiska koleģiāla institūcija bez juridiskās personas tiesībām. Nodibināta 1998. gada 13. novembrī pēc bijušā Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas.


Komisijā tika iesaistīti profesionāli vēsturnieki no LZA Vēstures institūta, Latvijas Universitātes (LU), Latvijas vēstures institūta, LU Vēstures un filozofijas fakultātes, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Okupācijas muzeja un darbinieki no Valsts prezidenta kancelejas. Par komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Vēstures institūta direktoru prof. Andri Cauni. Sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju tika organizēta ārvalstu locekļu apzināšana un iesaistīšana komisijas sastāvā (Komisijas sēdes ar ārzemju locekļu piedalīšanos notiek 2 reizes gadā).

Komisija koordinē, atbalsta un rosina padziļinātu to Latvijas XX gadsimta vēstures jautājumu izpēti un izskaidrošanu, kuri saistīti ar totalitāro režīmu noziegumiem pret cilvēci, galvenokārs holokaustu, un šo noziegumu sekām Latvijā. Komisijas galvenais uzdevums ir apzināt un izpētīt tematu "Noziegumi pret cilvēci divu okupāciju laikā 1940.-1956.", kā arī organizēt tās gala ziņojuma izstrādi. Tiešajā tēmas pētniecībā iesaistīti tikai nedaudzi komisijas locekļi, bet galveno darbu veic apmēram 25 profesionāli vēsturnieki. Darbs paredzēts daudziem gadiem, tas saistīts gan ar nepieciešamību aptvert vēl neapgūtos arhīvu materiālus, gan ar nepieciešamību iegūt iespējami objektīvāko vērtējumu par minētā temata problēmām.

Vēsturnieku komisijas uzdevums tālākā perspektīvā ir dot ieguldījumu vēstures mācīšanā skolās, sagatavojot bāzi jaunu mācību līdzekļu tapšanai, kā arī veicināt sabiedrības informētību par minētā perioda notikumiem un, galvenais, skaidrot Latvijas vēsturi ārzemēs.

Komisijā ir izveidotas 4 darba grupas, kas darbojas neatkarīgi viena no otras:

  • Noziegumi pret cilvēci Latvijas teritorijā 1940.-1941.
  • Holokausts Latvijā 1941.-1944.
  • Noziegumi pret cilvēci Latvijas teritorijā nacisma okupācijas laikā 1941.-1944.
  • Noziegumi pret cilvēci Latvijā padomju okupācijas laikā 1944.-1956.

Sākotnēji pētniecības darbs netika finansēts, tāpēc Komisija visus spēkus veltīja konferenču sagatavošanai un rīkošanai:

  • 1999. g. konference sakarā ar 1949. gada marta deportāciju 50. gadadienu.
  • 1999. g. 14.-16. jūnijā starptautiska konference "Latvija Otrajā pasaules karā".
  • 2000. g 16.-17. oktobrī starptautiska konference "Holokausta izpētes problēmas Latvijā".
  • 2000. g. 26.-28. janvārī starptautiska konferencē "Holokausts, piemiņa, izglītība, pētniecība."
  • 2001. g. 12.-13. jūnijā starptautiska konference "1941. gada 14. jūnija deportācija: noziegumi pret cilvēci".

2000.g. sākumā Komisija saņēma pirmo finansējumu konkrētu pētījumu veikšanai. Kopš 2000. gada vēsturnieku pētījumi tiek apkopoti un regulāri izdoti kā "Latvijas vēsturnieku komisijas raksti" (brīvi pieejami grāmatnīcās un bibliotēkās). 2012. gadā LVKR bija publicēti jau 27 sējumi.

Resursi internetā par šo tēmu