Atšķirības starp "Ikskili" versijām
m |
m |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
* [[Ikskili-Guldenbandi]] | * [[Ikskili-Guldenbandi]] | ||
* Ikskili no Fikelas (''von Uexküll a.d.H. Fickel''), t.s. Igaunijas līnija, kuru aizsācis bruņinieks Nikolauss Ikskils (''Nicolaus Uexküll'', ?-1420) | * Ikskili no Fikelas (''von Uexküll a.d.H. Fickel''), t.s. Igaunijas līnija, kuru aizsācis bruņinieks Nikolauss Ikskils (''Nicolaus Uexküll'', ?-1420) | ||
| + | * Virtembergas līnija, kuras aizsācējs ir Fridrihs fon Ikskils, kurš tur nonāca, kalpodams Zviedrijas karalim Trīsdesmitgadu kara laikā | ||
| − | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rēveles (mūsd. Tallina) bīskaps Heinrihs Ikskils (''Heinrich Uexküll'', ?-1456); Zviedrijas armijas feldmaršals Otto fon Ikskils (''Otto von Uexküll'', ?1600); Igaunijas civilgubernators Bernhards fon Ikskils (''Bernhardt Johann von Uexküll'', 1762-1827); biologs un biosemiotiķis Jakobs fon Ikskils (''Jakob Johann Baron von Uexküll'', 1864-1944). | + | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rēveles (mūsd. Tallina) bīskaps Heinrihs Ikskils (''Heinrich Uexküll'', ?-1456); Zviedrijas armijas feldmaršals Otto fon Ikskils (''Otto von Uexküll'', ?1600); Igaunijas civilgubernators Bernhards fon Ikskils (''Bernhardt Johann von Uexküll'', 1762-1827); Vidzemes gubernators Aleksandrs fon Ikskils; biologs un biosemiotiķis Jakobs fon Ikskils (''Jakob Johann Baron von Uexküll'', 1864-1944). |
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Liepupes u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Liepupes, Jaunķempju, Iļģu, Drieliņu u.c. [[muiža]]s. |
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 18. februāris, plkst. 14.17
fon Ikskili (von Uexküll, kr. фон Икскюли) - sena vācu/letgaļu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās, Zviedrijā.
Dzimta aizsākusies, Rīgas bīskapa vasalim bruņiniekam Johanam no Bardevišas (Johannes de Bardewisch, ?-1258; no Brēmenes) apprecoties ar Jersikas kunga Visvalža meitu, kurai pūrā nāca Jersikas zemes, Ikšķiles pils un Kalves zemes. 1747. gadā fon un baroni Ikskili, bet 1821. gadā Ikskili-Guldenbandi ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1808. gadā Ikskili-Guldenbandi, bet 1865. gadā fon un baroni Ikskili ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. Laika gaitā dzimta sadalījās vairākās līnijās un atzaros:
- fon Meijendorfi no Ikšķiles, aizsācējs ir Zvierdrijas brīvkunga titulu saņēmušais Jakobs fon Ikskils (Jakob von Uexküll)
- Ikskili-Guldenbandi
- Ikskili no Fikelas (von Uexküll a.d.H. Fickel), t.s. Igaunijas līnija, kuru aizsācis bruņinieks Nikolauss Ikskils (Nicolaus Uexküll, ?-1420)
- Virtembergas līnija, kuras aizsācējs ir Fridrihs fon Ikskils, kurš tur nonāca, kalpodams Zviedrijas karalim Trīsdesmitgadu kara laikā
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rēveles (mūsd. Tallina) bīskaps Heinrihs Ikskils (Heinrich Uexküll, ?-1456); Zviedrijas armijas feldmaršals Otto fon Ikskils (Otto von Uexküll, ?1600); Igaunijas civilgubernators Bernhards fon Ikskils (Bernhardt Johann von Uexküll, 1762-1827); Vidzemes gubernators Aleksandrs fon Ikskils; biologs un biosemiotiķis Jakobs fon Ikskils (Jakob Johann Baron von Uexküll, 1864-1944).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Liepupes, Jaunķempju, Iļģu, Drieliņu u.c. muižas.
