Atšķirības starp "Fītinghofi-Šēli" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon '''Fītinghofi, saukti par Šēliem''' (''von Vietinghoff genannt Scheel'', kr. ''фон Фитингоф-Шель'') - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], zviedru Vidzemē un Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk ar atzariem Zviedrijā, Polijā, Dānijā, vācu zemēs un Krievijas impērijā. Livonijā pirmie bruņinieki no Fītinghofas ieradās XIV gs. sākumā. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1741. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā, kā arī [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]] (''Baron von Vietinghoff, Baron von Vietinghoff genannt Scheel, Baron von Vietinghoff von Riesch, von Vietinghoff'' – 1844; ''von Vietinghoff a.d.H. Sussikas'' – 1747; ''von Vietinghoff genannt Scheel a.d.H. Kosse'' – 1797). Laika gaitā dzimta ļoti plaši sazarojusies (Sāmsalas Fītinghofi nelietoja iesauku "Šēls"), dažādām līnijām daudzās zemēs iegūstot titulus, piemēram, 1680. gadā – Dānijas [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu, 1719. gadā – Zviedrijas brīvkungu titulu u.tml. | fon '''Fītinghofi, saukti par Šēliem''' (''von Vietinghoff genannt Scheel'', kr. ''фон Фитингоф-Шель'') - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], zviedru Vidzemē un Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk ar atzariem Zviedrijā, Polijā, Dānijā, vācu zemēs un Krievijas impērijā. Livonijā pirmie bruņinieki no Fītinghofas ieradās XIV gs. sākumā. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1741. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā, kā arī [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]] (''Baron von Vietinghoff, Baron von Vietinghoff genannt Scheel, Baron von Vietinghoff von Riesch, von Vietinghoff'' – 1844; ''von Vietinghoff a.d.H. Sussikas'' – 1747; ''von Vietinghoff genannt Scheel a.d.H. Kosse'' – 1797). Laika gaitā dzimta ļoti plaši sazarojusies (Sāmsalas Fītinghofi nelietoja iesauku "Šēls"), dažādām līnijām daudzās zemēs iegūstot titulus, piemēram, 1680. gadā – Dānijas [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu, 1719. gadā – Zviedrijas brīvkungu titulu u.tml. | ||
| − | Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[mestrs]] Arnolds fon Fītinghofs (''Arnold de Vitinghove'', ?-1364); mestrs Konrāds fon Fītinghofs (''Conrad von Vytinghove'', ?-1413); ģenerālis, topogrāfs Heinrihs fon Fītinghofs (''Heinrich Ludwig von Vietinghoff'', 1782–1853); ģenerālis, valstsvīrs un kultūras mecenāts barons Otto fon Fītinghofs-Šēls (''Otto Hermann von Vietinghoff'', 1722-1792); Latvijas Neatkarības kara varonis [[Fītinghofs-Šēls Arnolds fon|Arnolds fon Fītinghofs-Šēls]]; Latvijas Neatkarības kara dalībnieks [[Fītinghofs-Šēls Rihards fon|Rihards fon Fītinghofs-Šēls]] | + | Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[mestrs]] Arnolds fon Fītinghofs (''Arnold de Vitinghove'', ?-1364); mestrs Konrāds fon Fītinghofs (''Conrad von Vytinghove'', ?-1413); ģenerālis, topogrāfs Heinrihs fon Fītinghofs (''Heinrich Ludwig von Vietinghoff'', 1782–1853); ģenerālis, valstsvīrs un kultūras mecenāts barons Otto fon Fītinghofs-Šēls (''Otto Hermann von Vietinghoff'', 1722-1792); dabaszinātnieks un botāniķis Burhards fon Fītinghofs-Šēls (''Christoph Burchard von Vietinghof-Scheel'', kr. ''Борис Иванович Фитингоф-Шель'', 1767-1829); Latvijas Neatkarības kara varonis [[Fītinghofs-Šēls Arnolds fon|Arnolds fon Fītinghofs-Šēls]]; Latvijas Neatkarības kara dalībnieks [[Fītinghofs-Šēls Rihards fon|Rihards fon Fītinghofs-Šēls]] |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Alūksnes (''Marienburg''), Lubānas, Jumpravas, Krapes u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Alūksnes (''Marienburg''), Lubānas, Jumpravas, Krapes u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 21. februāris, plkst. 18.21
fon Fītinghofi, saukti par Šēliem (von Vietinghoff genannt Scheel, kr. фон Фитингоф-Шель) - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, zviedru Vidzemē un Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk ar atzariem Zviedrijā, Polijā, Dānijā, vācu zemēs un Krievijas impērijā. Livonijā pirmie bruņinieki no Fītinghofas ieradās XIV gs. sākumā. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1741. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā, kā arī Vidzemes bruņniecības matrikulā (Baron von Vietinghoff, Baron von Vietinghoff genannt Scheel, Baron von Vietinghoff von Riesch, von Vietinghoff – 1844; von Vietinghoff a.d.H. Sussikas – 1747; von Vietinghoff genannt Scheel a.d.H. Kosse – 1797). Laika gaitā dzimta ļoti plaši sazarojusies (Sāmsalas Fītinghofi nelietoja iesauku "Šēls"), dažādām līnijām daudzās zemēs iegūstot titulus, piemēram, 1680. gadā – Dānijas brīvkungu titulu, 1719. gadā – Zviedrijas brīvkungu titulu u.tml.
Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: mestrs Arnolds fon Fītinghofs (Arnold de Vitinghove, ?-1364); mestrs Konrāds fon Fītinghofs (Conrad von Vytinghove, ?-1413); ģenerālis, topogrāfs Heinrihs fon Fītinghofs (Heinrich Ludwig von Vietinghoff, 1782–1853); ģenerālis, valstsvīrs un kultūras mecenāts barons Otto fon Fītinghofs-Šēls (Otto Hermann von Vietinghoff, 1722-1792); dabaszinātnieks un botāniķis Burhards fon Fītinghofs-Šēls (Christoph Burchard von Vietinghof-Scheel, kr. Борис Иванович Фитингоф-Шель, 1767-1829); Latvijas Neatkarības kara varonis Arnolds fon Fītinghofs-Šēls; Latvijas Neatkarības kara dalībnieks Rihards fon Fītinghofs-Šēls
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Alūksnes (Marienburg), Lubānas, Jumpravas, Krapes u.c. muižas.
