Atšķirības starp "Putkameri" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Puttkammer Wappen.png|right|thumb|250px|]]
 
[[Attēls:Puttkammer Wappen.png|right|thumb|250px|]]
fon '''Putkameri''' (''von Puttkammer''; kr. ''фон Путткаммер, Путткамер'') - sena skandināvu izcelsmes bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zelgales hercogistē]], Polijas karalistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Viļņas guberņā.
+
fon '''Putkameri''' (''von Puttkammer, Puttkamer''; kr. ''фон Путткаммер, Путткамер'') - sena prūšu izcelsmes [[bruņniecība]]s dzimta vācu zemēs un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Polijas karalistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Viļņas guberņā.
  
Saskaņā ar leģendu, dzimta savu izcelsmi sāk no Rīgenas salas konunga Jesko, kurš pēc sakāves bija spiests bēgt un atrada patvērumu Bohēmijas karalistē, kur stājies karaļa dienestā, bijis kamerārtiesas (''Judicium suc camerarium'') tiesnesi (čh. ''podkomorzy'', vc. ''puttkammer''). Tā pēcnācēji pārcēlušies uz Pomerāniju kā fon Putkameri. Livonijas Kurzemes daļā izveidojās dzimtas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars. 1620. gadā Putkameri ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1682. gadā kļuva par Sv. Romas impērijas [[Brīvkungs|brīvkungiem]].
+
Saskaņā ar leģendu, dzimta savu izcelsmi sāk no kāda Svenca no Slaunas (''Svecza, Swenzo de Slauna''), kurš bijis kamerārtiesas (''Judicium suc camerarium'') tiesnesi (lat. ''subcamerarius'', pl. ''podkomorzy'' > ''putcumer, putkamer'') Pomerānijas hercogistē. Dzimta dēvēta par Švenconiem (''Swenzonen''), taču jau XIV gs. sākumā mantotais amats kļuva par uzvārdu (''Putcumer, Puthkamer, Puttkammer''). XVI gs. sākumā Livonijas Kurzemes daļā izveidojās dzimtas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] līnija, kura atzars vēlāk izveidojās Polijā. 1620. gadā Putkameri ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1682. gadā kļuva par Sv. Romas impērijas [[Brīvkungs|brīvkungiem]].
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2018. gada 25. marts, plkst. 18.01

Puttkammer Wappen.png

fon Putkameri (von Puttkammer, Puttkamer; kr. фон Путткаммер, Путткамер) - sena prūšu izcelsmes bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, Polijas karalistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Viļņas guberņā.

Saskaņā ar leģendu, dzimta savu izcelsmi sāk no kāda Svenca no Slaunas (Svecza, Swenzo de Slauna), kurš bijis kamerārtiesas (Judicium suc camerarium) tiesnesi (lat. subcamerarius, pl. podkomorzy > putcumer, putkamer) Pomerānijas hercogistē. Dzimta dēvēta par Švenconiem (Swenzonen), taču jau XIV gs. sākumā mantotais amats kļuva par uzvārdu (Putcumer, Puthkamer, Puttkammer). XVI gs. sākumā Livonijas Kurzemes daļā izveidojās dzimtas vācbaltiešu līnija, kura atzars vēlāk izveidojās Polijā. 1620. gadā Putkameri ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1682. gadā kļuva par Sv. Romas impērijas brīvkungiem.

Resursi internetā par šo tēmu