Atšķirības starp "Viteni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Resursi internetā par šo tēmu)
 
(2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Witten Wappen.png|right|thumb|250px|]]
 
[[Attēls:Witten Wappen.png|right|thumb|250px|]]
'''fon Viteni''' (''von Witten'', kr. ''фон Виттен'') - sena vācu izcelsmes (Ziemeļreina-Vestfālene) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
+
'''fon Viteni''' (''von Witten'', kr. ''фон Виттен'') - sena vācu izcelsmes (Ziemeļreina-Vestfālene) [[bruņniecība]]s dzimta vācu zemēs, un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
  
Pirmie Viteni Livonijā ieradās kā [[Vācu ordenis|Ordeņa]] brāļi un vasaļi. 1390. gadā avotos minēts Vendenes (mūsd. Cēsis) komturejas [[kumpans]] Heinrihs fon Vitens (''Heinrich von Witten'', ?-?). Dzimtas pamatlīnijas aizsācējs bija Vilhelms fon Vitens, kurš 1533. gadā lēnī ieguva Pilkalni un Susēju, un kura pēcnācēji 1631. gadā ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. XVIII gs. izveidojās otra līnija Iekškrievijā, Vitebskas guberņā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: filantrops, ģenerālis Fridrihs fon Vitens (''Friedrich von Witten'', 1818-1890);
+
Pirmie Viteni Livonijā ieradās kā [[Vācu ordenis|Ordeņa]] brāļi un vasaļi. 1390. gadā avotos minēts Vendenes (mūsd. Cēsis) komturejas [[kumpans]] Heinrihs no Vitenas (''Heinrich von Witten'', ?-?). Baltijas līnijas aizsācējs bija Vilhelms fon Vitens, kurš 1533. gadā lēnī ieguva Pilkalni un Susēju, un kura pēcnācēji 1631. gadā ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. XVIII gs. izveidojās otra līnija Iekškrievijā, Vitebskas guberņā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: filantrops, ģenerālis Fridrihs fon Vitens (''Friedrich von Witten'', 1818-1890);
  
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Pilkalnes, Susējas, Eķengrāves (''Ekengrave''), Zaļenieku (Zaļā muiža, ''[[Grünhof]]''), Silenes (''Essern'') u.c. [[muiža]]s.
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Pilkalnes, Susējas, Eķengrāves (''Ekengrave''), Zaļenieku (Zaļā muiža, ''[[Grünhof]]''), Silenes (''Essern'') u.c. [[muiža]]s.
8. rindiņa: 8. rindiņa:
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 +
* [https://www.geni.com/people/Wilhelm-I-von-Witten/6000000025875190244 Wilhelm I von Witten - Genealogy / www.geni.com]
 +
----
 
* [https://gerbovnik.ru/arms/2095.html Герб рода фон-Виттен - Общий гербовник дворянских родов Всероссийской империи]
 
* [https://gerbovnik.ru/arms/2095.html Герб рода фон-Виттен - Общий гербовник дворянских родов Всероссийской империи]
  
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Pašreizējā versija, 2018. gada 23. aprīlis, plkst. 19.16

Witten Wappen.png

fon Viteni (von Witten, kr. фон Виттен) - sena vācu izcelsmes (Ziemeļreina-Vestfālene) bruņniecības dzimta vācu zemēs, un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Baltijas guberņās.

Pirmie Viteni Livonijā ieradās kā Ordeņa brāļi un vasaļi. 1390. gadā avotos minēts Vendenes (mūsd. Cēsis) komturejas kumpans Heinrihs no Vitenas (Heinrich von Witten, ?-?). Baltijas līnijas aizsācējs bija Vilhelms fon Vitens, kurš 1533. gadā lēnī ieguva Pilkalni un Susēju, un kura pēcnācēji 1631. gadā ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. XVIII gs. izveidojās otra līnija Iekškrievijā, Vitebskas guberņā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: filantrops, ģenerālis Fridrihs fon Vitens (Friedrich von Witten, 1818-1890);

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Pilkalnes, Susējas, Eķengrāves (Ekengrave), Zaļenieku (Zaļā muiža, Grünhof), Silenes (Essern) u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu