Atšķirības starp "Vrangeli" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''fon Vrangeli''' (''von Wrangell'', kr. ''фон Врангели'') - sena dāņu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk zviedru Vidzemē un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]], Krievijas impērijas Baltijas guberņās. | '''fon Vrangeli''' (''von Wrangell'', kr. ''фон Врангели'') - sena dāņu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk zviedru Vidzemē un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]], Krievijas impērijas Baltijas guberņās. | ||
| − | 1277. gadā avotos minēts Rīgas arhibīskapa [[vasalis]] Heinrihs Vrangelis (''Henricus de Wrangele'', ?-1279), bet 1282. gadā Ziemeļigaunijā – Dānijas karaļa vasalis Johans no Vrangeles (''Johannes de Wrangelæ'', ?-?). 1625. gadā Zviedrijas [[feldmaršals]] Hermanis Vrangelis (1585-1643) saņēma Elistveres [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu, bet viņa dēls feldmaršals Karls Gustavs Vrangelis 1651. gadā kļuva par Salmas [[Grāfs|grāfu]]. 1653. gadā | + | 1277. gadā avotos minēts Rīgas arhibīskapa [[vasalis]] Heinrihs Vrangelis (''Henricus de Wrangele'', ?-1279), bet 1282. gadā Ziemeļigaunijā – Dānijas karaļa vasalis Johans no Vrangeles (''Johannes de Wrangelæ'', ?-?). 1625. gadā Zviedrijas [[feldmaršals]] Hermanis Vrangelis (1585-1643) saņēma Elistveres [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu - kopš tā laika Vrangelu pamatlīniju dēvē par "Elistveres namu", - bet viņa dēls feldmaršals Karls Gustavs Vrangelis 1651. gadā kļuva par Salmas [[Grāfs|grāfu]]. 1653. gadā ģenerāļi Johans fon Vrangels (''Johann Morics Wrangel'', 1616-1665) un Hermanis fon Vrangelis (''Wolmar Hermann Wrangel'', 1641-1675) kļuva par Ludenhofas brīvkungiem (''af Lindenberg''). |
| + | |||
| + | 1664. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. XVII gs. beigās dzimta jau bija sadalījusies 20 līnijās, no kurām liela daļa bija brīvkungi vai par grāfi (20. gs. sākumā – 16 līnijas). 1746. gadā Vrangelus [[Igaunijas bruņniecības matrikulā]]. Vrangeli tradicionāli izvēlējās politisko vai militāro karjeru, tās ietekme un varenība pieauga – bez plašiem īpašumiem un virkni savu locekļu kā ietekmīghu politiķu dažādās zemēs, no Vrangelu dzimtas nākuši 7 feldmaršali, 7 admirāli un vairāk nekā 30 ģenerāļi. | ||
Baltijā un Krievijā dzīvoja: | Baltijā un Krievijā dzīvoja: | ||
| + | * '''Adinalas līnija''' (''von Wrangell a.d.H. Addinal'') – savu izcelsmi saista ar bruņinieku Hermani Vrangeli (''Hermannus van Wranghele'', ?-?), kurš avotos tiek pieminēts 1342-1382 gados. 1771. gadā dzimta atzīta Kurzemes un Zemgales hercogistē, 1747. gadā imatrikulēta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]] bet 1841. gadā līdz ar pārējo [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] bruņniecību ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
| + | * '''Rojeles-Jenseles līnija''' (''von Wrangell a.d.H. Rojel-Jensel'') – savu izcelsmi saista ar bruņinieku Eilardu Vrangeli (''Eilard von Wranghele'', ?-?), kurš Vidzemes avotos minēts jau 1374-1376 gados. Ar Spānijas grāfa Fabiana Vrangela (''Fabian von Wrangel'', ?-1737) nāvi šī līnija izmirusi. | ||
* '''Ludenhofas līnija''' (''von Wrangell a.d.H. Ludenhof'') | * '''Ludenhofas līnija''' (''von Wrangell a.d.H. Ludenhof'') | ||
* '''Lagenas līnija''' (''von Wrangell a.d.H. Lagen'') | * '''Lagenas līnija''' (''von Wrangell a.d.H. Lagen'') | ||
* '''Maidelas līnija''' (''von Wrangell a.d.H. Gaus-Maidel'') | * '''Maidelas līnija''' (''von Wrangell a.d.H. Gaus-Maidel'') | ||
| − | |||
* '''Tolkas līnija''' (''von Wrangell a.d.H. Tolks'') | * '''Tolkas līnija''' (''von Wrangell a.d.H. Tolks'') | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 25. aprīlis, plkst. 17.42
fon Vrangeli (von Wrangell, kr. фон Врангели) - sena dāņu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk zviedru Vidzemē un Kurzemes hercogistē, Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
1277. gadā avotos minēts Rīgas arhibīskapa vasalis Heinrihs Vrangelis (Henricus de Wrangele, ?-1279), bet 1282. gadā Ziemeļigaunijā – Dānijas karaļa vasalis Johans no Vrangeles (Johannes de Wrangelæ, ?-?). 1625. gadā Zviedrijas feldmaršals Hermanis Vrangelis (1585-1643) saņēma Elistveres brīvkunga titulu - kopš tā laika Vrangelu pamatlīniju dēvē par "Elistveres namu", - bet viņa dēls feldmaršals Karls Gustavs Vrangelis 1651. gadā kļuva par Salmas grāfu. 1653. gadā ģenerāļi Johans fon Vrangels (Johann Morics Wrangel, 1616-1665) un Hermanis fon Vrangelis (Wolmar Hermann Wrangel, 1641-1675) kļuva par Ludenhofas brīvkungiem (af Lindenberg).
1664. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. XVII gs. beigās dzimta jau bija sadalījusies 20 līnijās, no kurām liela daļa bija brīvkungi vai par grāfi (20. gs. sākumā – 16 līnijas). 1746. gadā Vrangelus Igaunijas bruņniecības matrikulā. Vrangeli tradicionāli izvēlējās politisko vai militāro karjeru, tās ietekme un varenība pieauga – bez plašiem īpašumiem un virkni savu locekļu kā ietekmīghu politiķu dažādās zemēs, no Vrangelu dzimtas nākuši 7 feldmaršali, 7 admirāli un vairāk nekā 30 ģenerāļi.
Baltijā un Krievijā dzīvoja:
- Adinalas līnija (von Wrangell a.d.H. Addinal) – savu izcelsmi saista ar bruņinieku Hermani Vrangeli (Hermannus van Wranghele, ?-?), kurš avotos tiek pieminēts 1342-1382 gados. 1771. gadā dzimta atzīta Kurzemes un Zemgales hercogistē, 1747. gadā imatrikulēta Vidzemes bruņniecības matrikulā bet 1841. gadā līdz ar pārējo Piltenes apgabala bruņniecību ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
- Rojeles-Jenseles līnija (von Wrangell a.d.H. Rojel-Jensel) – savu izcelsmi saista ar bruņinieku Eilardu Vrangeli (Eilard von Wranghele, ?-?), kurš Vidzemes avotos minēts jau 1374-1376 gados. Ar Spānijas grāfa Fabiana Vrangela (Fabian von Wrangel, ?-1737) nāvi šī līnija izmirusi.
- Ludenhofas līnija (von Wrangell a.d.H. Ludenhof)
- Lagenas līnija (von Wrangell a.d.H. Lagen)
- Maidelas līnija (von Wrangell a.d.H. Gaus-Maidel)
- Tolkas līnija (von Wrangell a.d.H. Tolks)
