Atšķirības starp "Bekerni" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''fon Bekerni'''(''von Beckern, von Becker'', kr. ''Фон Беккерн, Фон Беккер'') - sena (zināma jau kopš XIV gs.) holandiešu izcelsmes bruņniecības dzimta Livonijā, Zviedrijā, Somijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Atkarībā no vietas un laika, uzvārda rakstība variējās: ''Biker, Bekern, Becker'' un ''Bickern''. Dzimtas vīrieši tradicionāli izvēlējās militāro karjeru. | '''fon Bekerni'''(''von Beckern, von Becker'', kr. ''Фон Беккерн, Фон Беккер'') - sena (zināma jau kopš XIV gs.) holandiešu izcelsmes bruņniecības dzimta Livonijā, Zviedrijā, Somijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Atkarībā no vietas un laika, uzvārda rakstība variējās: ''Biker, Bekern, Becker'' un ''Bickern''. Dzimtas vīrieši tradicionāli izvēlējās militāro karjeru. | ||
| − | Livonijas vēstures avotos pirmais no dzimtas pieminēts [[Vācu ordenis|Ordeņa]] vasalis bruņinieks Jakobs. 1586. gadā Hermanis saņēma no hercoga Gotharda ''Schreibersholm'' lēni pie Daugavgrīvas, kas vēlāk ieguva | + | Livonijas vēstures avotos pirmais no dzimtas pieminēts [[Vācu ordenis|Ordeņa]] vasalis bruņinieks Jakobs. 1586. gadā Hermanis saņēma no hercoga Gotharda ''Schreibersholm'' lēni pie Daugavgrīvas, kas vēlāk ieguva Beķermuižas nosaukumu (''Beckershof''). Pulkvedis Johans fon Bekerns (''Johan von Beckern'', 1610-1675) pēc veiksmīgas militārās karjeras Kromvela armijā, stājās Zviedrijas kroņa dienestā. 1653. gadā iecelts [[Dižciltība|dižciltīgo]] kārtā kā Bekerns (''Beckern''). Tā dēls, ģenerālmajors Johans fon Bekerns (''Johan Vilhelm von Beckern'', 1655-?) 1720. gadā saņēma [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu (''friherre von Beckern''). 1775. gadā dzimta kā "von Becker" ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. |
Laika gaitā sadalījusies vairākās līnijās. | Laika gaitā sadalījusies vairākās līnijās. | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 30. maijs, plkst. 21.38
fon Bekerni(von Beckern, von Becker, kr. Фон Беккерн, Фон Беккер) - sena (zināma jau kopš XIV gs.) holandiešu izcelsmes bruņniecības dzimta Livonijā, Zviedrijā, Somijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Atkarībā no vietas un laika, uzvārda rakstība variējās: Biker, Bekern, Becker un Bickern. Dzimtas vīrieši tradicionāli izvēlējās militāro karjeru.
Livonijas vēstures avotos pirmais no dzimtas pieminēts Ordeņa vasalis bruņinieks Jakobs. 1586. gadā Hermanis saņēma no hercoga Gotharda Schreibersholm lēni pie Daugavgrīvas, kas vēlāk ieguva Beķermuižas nosaukumu (Beckershof). Pulkvedis Johans fon Bekerns (Johan von Beckern, 1610-1675) pēc veiksmīgas militārās karjeras Kromvela armijā, stājās Zviedrijas kroņa dienestā. 1653. gadā iecelts dižciltīgo kārtā kā Bekerns (Beckern). Tā dēls, ģenerālmajors Johans fon Bekerns (Johan Vilhelm von Beckern, 1655-?) 1720. gadā saņēma brīvkunga titulu (friherre von Beckern). 1775. gadā dzimta kā "von Becker" ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.
Laika gaitā sadalījusies vairākās līnijās.
