Atšķirības starp "Bekerni" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''fon Bekerni''' jeb '''fon Bekeri''' (''von Beckern, von Becker'', kr. ''Фон Беккерн, Фон Беккер'') - sena (zināma jau kopš XIV gs.) holandiešu izcelsmes bruņniecības dzimta Livonijā, Zviedrijā, Somijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Atkarībā no vietas un laika, uzvārda rakstība variējās: ''Biker, Bekern, Becker'' un ''Bickern''. | '''fon Bekerni''' jeb '''fon Bekeri''' (''von Beckern, von Becker'', kr. ''Фон Беккерн, Фон Беккер'') - sena (zināma jau kopš XIV gs.) holandiešu izcelsmes bruņniecības dzimta Livonijā, Zviedrijā, Somijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Atkarībā no vietas un laika, uzvārda rakstība variējās: ''Biker, Bekern, Becker'' un ''Bickern''. | ||
| − | [[Livonija]]s vēstures avotos pirmais no dzimtas pieminēts [[Vācu ordenis|Ordeņa]] vasalis bruņinieks Jakobs. 1586. gadā Hermanis saņēma no hercoga Gotharda ''Schreibersholm'' lēni pie Daugavgrīvas, kas vēlāk ieguva Beķermuižas nosaukumu (''Beckershof''). Pulkvedis Johans fon Bekerns (''Johan von Beckern'', 1610-1675) pēc veiksmīgas militārās karjeras Kromvela armijā, stājās Zviedrijas kroņa dienestā. 1653. gadā iecelts [[Dižciltība|dižciltīgo]] kārtā kā Bekerns (''Beckern''). Tā dēls, ģenerālmajors Johans fon Bekerns (''Johan Vilhelm von Beckern'', 1655-?) 1720. gadā saņēma [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu (''friherre von Beckern''). Šajā laikā aizvien biežāk dzimtas pārstāvji sāk parakstīties kā "von Becker". 1753. gadā dzimta saņēma Sv. Romas impērijas dižciltības atzinumu. | + | [[Livonija]]s vēstures avotos pirmais no dzimtas pieminēts [[Vācu ordenis|Ordeņa]] vasalis bruņinieks Jakobs. 1586. gadā Hermanis saņēma no hercoga Gotharda ''Schreibersholm'' lēni pie Daugavgrīvas, kas vēlāk ieguva Beķermuižas nosaukumu (''Beckershof''). Pulkvedis Johans fon Bekerns (''Johan von Beckern'', 1610-1675) pēc veiksmīgas militārās karjeras Kromvela armijā, stājās Zviedrijas kroņa dienestā. 1653. gadā iecelts [[Dižciltība|dižciltīgo]] kārtā kā Bekerns (''Beckern''). Tā dēls, ģenerālmajors Johans fon Bekerns (''Johan Vilhelm von Beckern'', 1655-?) 1720. gadā saņēma [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu (''friherre von Beckern''). Šajā laikā aizvien biežāk dzimtas pārstāvji sāk parakstīties kā "von Becker". 1753. gadā dzimta saņēma Sv. Romas impērijas dižciltības atzinumu. 1775. gadā tie ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. |
Laika gaitā sadalījusies vairākās līnijās. | Laika gaitā sadalījusies vairākās līnijās. | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 31. maijs, plkst. 19.56
fon Bekerni jeb fon Bekeri (von Beckern, von Becker, kr. Фон Беккерн, Фон Беккер) - sena (zināma jau kopš XIV gs.) holandiešu izcelsmes bruņniecības dzimta Livonijā, Zviedrijā, Somijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Atkarībā no vietas un laika, uzvārda rakstība variējās: Biker, Bekern, Becker un Bickern.
Livonijas vēstures avotos pirmais no dzimtas pieminēts Ordeņa vasalis bruņinieks Jakobs. 1586. gadā Hermanis saņēma no hercoga Gotharda Schreibersholm lēni pie Daugavgrīvas, kas vēlāk ieguva Beķermuižas nosaukumu (Beckershof). Pulkvedis Johans fon Bekerns (Johan von Beckern, 1610-1675) pēc veiksmīgas militārās karjeras Kromvela armijā, stājās Zviedrijas kroņa dienestā. 1653. gadā iecelts dižciltīgo kārtā kā Bekerns (Beckern). Tā dēls, ģenerālmajors Johans fon Bekerns (Johan Vilhelm von Beckern, 1655-?) 1720. gadā saņēma brīvkunga titulu (friherre von Beckern). Šajā laikā aizvien biežāk dzimtas pārstāvji sāk parakstīties kā "von Becker". 1753. gadā dzimta saņēma Sv. Romas impērijas dižciltības atzinumu. 1775. gadā tie ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā.
Laika gaitā sadalījusies vairākās līnijās.
Resursi internetā par šo tēmu
- Von Becker - adelsvapen.com
- von Becker : Riddarhuset - www.riddarhuset.se
- Livlandsk slægt ved navn von Beckern som kom fra Danmark til Sverige - roskildehistorie.dk
