Atšķirības starp "Ugedejs" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Ugedejs''' (mng. ''Өгэдэй хаан : Ögedei''; ķīn. 窝阔台; an. ''Ögedei Khan''; vc. ''Ugedei Chan''; kr. ''Угэдэй''; 1186-1241) - [[Čingishans|Čingishana]] trešais dēls un [[Mongoļu impērija]]s lielais [[hans]] (1229-1241). | '''Ugedejs''' (mng. ''Өгэдэй хаан : Ögedei''; ķīn. 窝阔台; an. ''Ögedei Khan''; vc. ''Ugedei Chan''; kr. ''Угэдэй''; 1186-1241) - [[Čingishans|Čingishana]] trešais dēls un [[Mongoļu impērija]]s lielais [[hans]] (1229-1241). | ||
| − | 1204. gadā apprecējās ar gūstā saņemto merkitu hana vedeklu Teregeni (mng. ''Дөргэнэ : Töregene Khatun''; ?-1246), kura kļuva par viņa galveno sievu un turpmākajos gados dzemdēja 5 bērnus: Gujuku, Kodanu, Kuču, Kadanu un Kaši, neskaitot bērnus no citām sievām un konkubīnēm. Kara ar [[Horezmas lielvalsts|Horezmu]] laikā Čingishans secināja, ka no visiem četriem dēliem tieši Ugedejs ir vispragmatiskākais, spējīgākais uz kompromisiem un labākais administrators, un 1220. gadā viņu pasludināja par troņmantnieku. Pēc tēva nāves, 1229. gada septembrī lielajā kurultajā Kerulenas upes krastā Ugedeju ievēlēja par hanu. Pēc ievēlēšanas Ugedejs turpināja karu ar [[Dzjiņu impērija|Dzjiņu impēriju]], ko pilnībā pabeidza ap 1234. gadu. Tad viņš atgriezās savā rezidencē Karakorumā, bet impērijas robežu paplašināšanu uzticēja tēva vecajiem karavadoņiem un saviem brāļiem, kuri visai veiksmīgi virzījās uz rietumiem, iekarojot Irānu, Mezopotāmiju, Aizkaukāzu, polovcu stepi, senkrievu kņazistes, Ungāriju un Balkānus. Pats Ugedejs vairāk pievērsās valsts administratīvā pārvaldes aparāta izveidošanai un nostiprināšanai. Cik zinām no avotiem, Ugedejs bija ar noslieci uz alkoholismu, regulāri rīkoja dzīres un medības, dzērumā izdāļājot karagājienos iegūtās milzu bagātības. Tā literatūrā par Ugedeju nostiprinājies priekšstats kā par cilvēku, kurš apveltīts ar paškritiku, visai labsirdīgu un tendētu uz kompromisiem, "plašu dvēseli" un draudzīgu. Lai gan, ja bija nepieciešams, viņš separātisma tendences apspieda izlēmīgi, ātri un bez žēlastības. Mira lielais hans 1241. gada decembrī, kad, par spīti ārstu aizrādījumiem, pēc ilgstošas slimības mazliet atlabis, uzreiz sarīkoja dzīres un devās medībās. Viņa nāve apturēja mongoļu iekarojumus rietumos - visi karavadoņi devās atpakaļ uz Mongoliju, lai ņemtu dalību jauna hana ievēlēšanā. | + | 1204. gadā apprecējās ar gūstā saņemto merkitu hana vedeklu Teregeni (mng. ''Дөргэнэ : Töregene Khatun''; ?-1246), kura kļuva par viņa galveno sievu un turpmākajos gados dzemdēja 5 bērnus: [[Gujuks|Gujuku]], Kodanu, Kuču, Kadanu un Kaši, neskaitot bērnus no citām sievām un konkubīnēm. Kara ar [[Horezmas lielvalsts|Horezmu]] laikā Čingishans secināja, ka no visiem četriem dēliem tieši Ugedejs ir vispragmatiskākais, spējīgākais uz kompromisiem un labākais administrators, un 1220. gadā viņu pasludināja par troņmantnieku. Pēc tēva nāves, 1229. gada septembrī lielajā kurultajā Kerulenas upes krastā Ugedeju ievēlēja par hanu. Pēc ievēlēšanas Ugedejs turpināja karu ar [[Dzjiņu impērija|Dzjiņu impēriju]], ko pilnībā pabeidza ap 1234. gadu. Tad viņš atgriezās savā rezidencē Karakorumā, bet impērijas robežu paplašināšanu uzticēja tēva vecajiem karavadoņiem un saviem brāļiem, kuri visai veiksmīgi virzījās uz rietumiem, iekarojot Irānu, Mezopotāmiju, Aizkaukāzu, polovcu stepi, senkrievu kņazistes, Ungāriju un Balkānus. Pats Ugedejs vairāk pievērsās valsts administratīvā pārvaldes aparāta izveidošanai un nostiprināšanai. Cik zinām no avotiem, Ugedejs bija ar noslieci uz alkoholismu, regulāri rīkoja dzīres un medības, dzērumā izdāļājot karagājienos iegūtās milzu bagātības. Tā literatūrā par Ugedeju nostiprinājies priekšstats kā par cilvēku, kurš apveltīts ar paškritiku, visai labsirdīgu un tendētu uz kompromisiem, "plašu dvēseli" un draudzīgu. Lai gan, ja bija nepieciešams, viņš separātisma tendences apspieda izlēmīgi, ātri un bez žēlastības. Mira lielais hans 1241. gada decembrī, kad, par spīti ārstu aizrādījumiem, pēc ilgstošas slimības mazliet atlabis, uzreiz sarīkoja dzīres un devās medībās. Viņa nāve apturēja mongoļu iekarojumus rietumos - visi karavadoņi devās atpakaļ uz Mongoliju, lai ņemtu dalību jauna hana ievēlēšanā. |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Merle Schatz. Ögedei mergen qan-u üliger : Die Geschichte vom weisen Qan Ögedei. Transkription, Glossar, Index und Zusammenfassung. - Rüdiger Köppe Verlag: Köln, 2012. ISBN 978-3-89645-198-9 | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 29. jūlijs, plkst. 11.13
Ugedejs (mng. Өгэдэй хаан : Ögedei; ķīn. 窝阔台; an. Ögedei Khan; vc. Ugedei Chan; kr. Угэдэй; 1186-1241) - Čingishana trešais dēls un Mongoļu impērijas lielais hans (1229-1241).
1204. gadā apprecējās ar gūstā saņemto merkitu hana vedeklu Teregeni (mng. Дөргэнэ : Töregene Khatun; ?-1246), kura kļuva par viņa galveno sievu un turpmākajos gados dzemdēja 5 bērnus: Gujuku, Kodanu, Kuču, Kadanu un Kaši, neskaitot bērnus no citām sievām un konkubīnēm. Kara ar Horezmu laikā Čingishans secināja, ka no visiem četriem dēliem tieši Ugedejs ir vispragmatiskākais, spējīgākais uz kompromisiem un labākais administrators, un 1220. gadā viņu pasludināja par troņmantnieku. Pēc tēva nāves, 1229. gada septembrī lielajā kurultajā Kerulenas upes krastā Ugedeju ievēlēja par hanu. Pēc ievēlēšanas Ugedejs turpināja karu ar Dzjiņu impēriju, ko pilnībā pabeidza ap 1234. gadu. Tad viņš atgriezās savā rezidencē Karakorumā, bet impērijas robežu paplašināšanu uzticēja tēva vecajiem karavadoņiem un saviem brāļiem, kuri visai veiksmīgi virzījās uz rietumiem, iekarojot Irānu, Mezopotāmiju, Aizkaukāzu, polovcu stepi, senkrievu kņazistes, Ungāriju un Balkānus. Pats Ugedejs vairāk pievērsās valsts administratīvā pārvaldes aparāta izveidošanai un nostiprināšanai. Cik zinām no avotiem, Ugedejs bija ar noslieci uz alkoholismu, regulāri rīkoja dzīres un medības, dzērumā izdāļājot karagājienos iegūtās milzu bagātības. Tā literatūrā par Ugedeju nostiprinājies priekšstats kā par cilvēku, kurš apveltīts ar paškritiku, visai labsirdīgu un tendētu uz kompromisiem, "plašu dvēseli" un draudzīgu. Lai gan, ja bija nepieciešams, viņš separātisma tendences apspieda izlēmīgi, ātri un bez žēlastības. Mira lielais hans 1241. gada decembrī, kad, par spīti ārstu aizrādījumiem, pēc ilgstošas slimības mazliet atlabis, uzreiz sarīkoja dzīres un devās medībās. Viņa nāve apturēja mongoļu iekarojumus rietumos - visi karavadoņi devās atpakaļ uz Mongoliju, lai ņemtu dalību jauna hana ievēlēšanā.
Literatūra par šo tēmu
- Merle Schatz. Ögedei mergen qan-u üliger : Die Geschichte vom weisen Qan Ögedei. Transkription, Glossar, Index und Zusammenfassung. - Rüdiger Köppe Verlag: Köln, 2012. ISBN 978-3-89645-198-9
