Atšķirības starp "Štakelberga Vidzemes kājnieku pulks" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''K. A. Štakelberga Livonijas kājnieku pulks''' (zv. ''Livländskt infanteriregemente col. C. A. Stackelberg'') – Zviedrijas armijas pulks 18. gs. sākumā, komplektēts no [[Zviedru Vidzeme]]s iedzīvotājiem. | '''K. A. Štakelberga Livonijas kājnieku pulks''' (zv. ''Livländskt infanteriregemente col. C. A. Stackelberg'') – Zviedrijas armijas pulks 18. gs. sākumā, komplektēts no [[Zviedru Vidzeme]]s iedzīvotājiem. | ||
| − | 1700. gadā, pulkvedis K. A. Štakelbergs (C. A. Stackelberg) savervēja Vidzemes kājnieku bataljonu 450 vīru stiprumā. Vervēšana notika visā zviedru Vidzemes teritorijā kā latviešu, tā igauņu novados. Bataljons tika ieskaitīts Šlipenbaha armijas sastāvā un smagi cieta kaujās pie Erastveres 1701. gadā un Omuļiem 1702. gada jūlijā. 1703. gadā, kad notika zemessargu vienību reorganizācija, bataljonu bija nolemts izvērst par pulku, un to apvienoja ar Kokneses latviešu zemessargu bataljonu (300 vīru). Iztrūkstošos savervēja Vidzemē, kā arī ieskaitīja citus zemessardzei paredzētos vīrus. Arī vēlāk pulku papildināja ar vīriem no Vidzemes, kas pēc savu vienību sakāves izvairījās no gūsta un patstāvīgi devās uz Rīgu. Pulks no 1707. gada bija Lēvenhaupta armijā un 1708. gadā cīnījās Kurzemē. 1709. gadā tas atradās Rīgā, kur piedalījās pilsētas aizstāvēšanā, kur tad arī kapitulēja. | + | 1700. gadā, pulkvedis K. A. Štakelbergs (C. A. Stackelberg) savervēja Vidzemes kājnieku bataljonu 450 vīru stiprumā. Vervēšana notika visā zviedru Vidzemes teritorijā kā latviešu, tā igauņu novados. Bataljons tika ieskaitīts Šlipenbaha armijas sastāvā un smagi cieta kaujās pie Erastveres 1701. gadā un Omuļiem 1702. gada jūlijā. 1703. gadā, kad notika zemessargu vienību reorganizācija, bataljonu bija nolemts izvērst par pulku, un to apvienoja ar Kokneses latviešu zemessargu bataljonu (300 vīru). Iztrūkstošos savervēja Vidzemē, kā arī ieskaitīja citus zemessardzei paredzētos vīrus, kopā savācot aptuveni 1000. Arī vēlāk pulku papildināja ar vīriem no Vidzemes, kas pēc savu vienību sakāves izvairījās no gūsta un patstāvīgi devās uz Rīgu. Pulks no 1707. gada bija Lēvenhaupta armijā un 1708. gadā cīnījās Kurzemē. 1709. gadā tas atradās Rīgā, kur piedalījās pilsētas aizstāvēšanā, kur tad arī kapitulēja. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 5. novembris, plkst. 08.53
K. A. Štakelberga Livonijas kājnieku pulks (zv. Livländskt infanteriregemente col. C. A. Stackelberg) – Zviedrijas armijas pulks 18. gs. sākumā, komplektēts no Zviedru Vidzemes iedzīvotājiem.
1700. gadā, pulkvedis K. A. Štakelbergs (C. A. Stackelberg) savervēja Vidzemes kājnieku bataljonu 450 vīru stiprumā. Vervēšana notika visā zviedru Vidzemes teritorijā kā latviešu, tā igauņu novados. Bataljons tika ieskaitīts Šlipenbaha armijas sastāvā un smagi cieta kaujās pie Erastveres 1701. gadā un Omuļiem 1702. gada jūlijā. 1703. gadā, kad notika zemessargu vienību reorganizācija, bataljonu bija nolemts izvērst par pulku, un to apvienoja ar Kokneses latviešu zemessargu bataljonu (300 vīru). Iztrūkstošos savervēja Vidzemē, kā arī ieskaitīja citus zemessardzei paredzētos vīrus, kopā savācot aptuveni 1000. Arī vēlāk pulku papildināja ar vīriem no Vidzemes, kas pēc savu vienību sakāves izvairījās no gūsta un patstāvīgi devās uz Rīgu. Pulks no 1707. gada bija Lēvenhaupta armijā un 1708. gadā cīnījās Kurzemē. 1709. gadā tas atradās Rīgā, kur piedalījās pilsētas aizstāvēšanā, kur tad arī kapitulēja.
Literatūra par šo tēmu
- Kohs Jumītis Arnis. Zem Kārļa XII karogiem. Latviešu karavīri 18. gadsimta Zviedrijas armijā. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2016. ISBN 978-9934-0-5338-2
