Atšķirības starp "Dīci" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Dietz von Wappen.png|right|thumb|250px|]] | + | [[Attēls:Dietz von Wappen.png|right|thumb|250px|fon]] |
'''fon Dīci''' (vc. ''von Dietz'', kr. ''фон Диц'') - vācu izcelsmes (Saksija) bruņniecības dzimta, tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars Vidzemē. 1629. gadā kļuvuši par dižciltīgajiem. Baltijas zara aizsācējs ir no Saksijas iebraukušais mācītājs Raunā Georgs Tomass Dīcs (1641–1702). 1765. gadā Tomass Justs fon Dīcs (1711–1771) ieguva [[Barons|barona]] titulu. 1746. gadā fon Dīci bet 1797. gadā baroni Dīci ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | '''fon Dīci''' (vc. ''von Dietz'', kr. ''фон Диц'') - vācu izcelsmes (Saksija) bruņniecības dzimta, tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars Vidzemē. 1629. gadā kļuvuši par dižciltīgajiem. Baltijas zara aizsācējs ir no Saksijas iebraukušais mācītājs Raunā Georgs Tomass Dīcs (1641–1702). 1765. gadā Tomass Justs fon Dīcs (1711–1771) ieguva [[Barons|barona]] titulu. 1746. gadā fon Dīci bet 1797. gadā baroni Dīci ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 24. decembris, plkst. 08.48
fon Dīci (vc. von Dietz, kr. фон Диц) - vācu izcelsmes (Saksija) bruņniecības dzimta, tās vācbaltiešu atzars Vidzemē. 1629. gadā kļuvuši par dižciltīgajiem. Baltijas zara aizsācējs ir no Saksijas iebraukušais mācītājs Raunā Georgs Tomass Dīcs (1641–1702). 1765. gadā Tomass Justs fon Dīcs (1711–1771) ieguva barona titulu. 1746. gadā fon Dīci bet 1797. gadā baroni Dīci ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: pirmais dziesmu tulkotājs no zviedru valodas, pirmais zviedru rokasgrāmatas latviskotājs, pirmais latviešu sievietēm veltītas grāmatas tulkotājs, mācītājs un literāts Svante Gustavs Dīcs (1670-1723); ģenerālleitnants un Aleksandra Ņevska ordeņa bruņinieks Tomass Justs fon Dīcs (kr. барон Томас Григорьевич фон Диц; 1711-1771);
Nav nekādā radniecībā ar Nīderlandes grāfiem Dīciem.
