Atšķirības starp "Falanga" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Phalanx.jpg|right|thumb|350px|]]
 
[[Attēls:Phalanx.jpg|right|thumb|350px|]]
'''Falanga''' (gr. ''φάλαγξ''; angl./vāc. ''Phalanx'', kr. ''фаланга'') - [[Hoplīti|hoplītu]] kaujas ierinda, kurā karavīri sastājušies kolonnā plecu pie pleca vairāku rindu dziļumā, un bruņojušies ar līdz pat 4-6 m gariem pīķiem, veidojot ierindas priekšā pīķu asmeņu sienu. Vienas falangas vienību veidoja 128 vīri, sastājušies kolonnās 4×32, 8×16 vai 16×8. Ieviesa Maķedonijas valdnieks Filips II (359-336. g. p.m.ē), bet vēlāk pārņēma visā [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmē esošajās zemēs.
+
'''Falanga''' (gr. ''φάλαγξ''; angl./vāc. ''Phalanx'', kr. ''фаланга'') - [[Hoplīti|hoplītu]] kaujas ierinda, kurā karavīri sastājušies kolonnā plecu pie pleca vairāku rindu dziļumā, un bruņojušies ar līdz pat 4-6 m gariem pīķiem, veidojot ierindas priekšā pīķu asmeņu sienu. Vienas falangas vienību veidoja 128 vīri, sastājušies kolonnās 4×32, 8×16 vai 16×8. Radās pēc VIII gs.p.m.ē. līdz ar [[Polisa|polisu]] attīstību visā [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmē esošajās zemēs.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2019. gada 2. jūlijs, plkst. 20.59

Phalanx.jpg

Falanga (gr. φάλαγξ; angl./vāc. Phalanx, kr. фаланга) - hoplītu kaujas ierinda, kurā karavīri sastājušies kolonnā plecu pie pleca vairāku rindu dziļumā, un bruņojušies ar līdz pat 4-6 m gariem pīķiem, veidojot ierindas priekšā pīķu asmeņu sienu. Vienas falangas vienību veidoja 128 vīri, sastājušies kolonnās 4×32, 8×16 vai 16×8. Radās pēc VIII gs.p.m.ē. līdz ar polisu attīstību visā Senajā Grieķijā un hellēnisma ietekmē esošajās zemēs.

Literatūra par šo tēmu

  • Нефедкин А.К. Основные этапы формирования фаланги гоплитов: военный аспект проблемы // Вестник древней истории. М., 2002. №. 1. С. 87 – 96.
  • Нефедкин А.К. Изучение феномена фаланги в историографии новейшего времени // Мнемон. Исследования и публикации по истории античного мира. Вып. 3. Под ред. проф. Э. Д. Фролова. Санкт-Петербург, 2004. С.453 – 465.
  • Андреев Ю.В. Кто изобрел греческую фалангу? // Петербургский археологический вестник. № 7. СПб., 1993. С. 36 – 42.
  • Жмодиков А.Л. Этапы развития фаланги // Военная археология: Оружие и военное дело в исторической и социальной перспективе. Материалы Международной конференции 2-5 сентября 1998 г. СПб., 1998. С. 89 – 92.

Resursi internetā par šo tēmu