Atšķirības starp "Brežgo Boļeslavs" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1887. gada 31. martā Rēzeknes apriņķa Dricānu pagasta Aizpuriešu sādžā, pie zemnieku kārtas piederošā galdnieka Ričarda Brežgo ģimenē. Poļi, katoļi. 1897. gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Rēzeknē, kur Boļeslavs apmeklēja pilsētas skolu. Pēc tās absolvēšanas iztiku pelnīja kā mājskolotājs Rēzeknē un Vitebskā. 1912. gadā nolēma veltīt dzīvi militārajai karjerai, un iestājās Lielkņaza Mihaila kājnieku [[karaskola|karaskolā]] Tiflisā (mūsd. Tblisi), kur nebija nepieciešams ģimnāzijas diploms. Uzrādīja izcilas sekmes: visai ātri kļuva par jaunāko, pēc tam par vecāko [[Portupeijunkurs|portupeijunkuru]], bet pēdējā mācību gadā jau bija paaugstināts par junkuru [[Feldfēbelis|feldfēbeli]]. Absolvēja karaskolu 1914. gada 12. jūlijā (pēc v.st.) ar 1. pakāpes diplomu, kas jaunajam [[Podporučiks|podporučikam]] deva izvēlēties dienesta vietu. | Dzimis 1887. gada 31. martā Rēzeknes apriņķa Dricānu pagasta Aizpuriešu sādžā, pie zemnieku kārtas piederošā galdnieka Ričarda Brežgo ģimenē. Poļi, katoļi. 1897. gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Rēzeknē, kur Boļeslavs apmeklēja pilsētas skolu. Pēc tās absolvēšanas iztiku pelnīja kā mājskolotājs Rēzeknē un Vitebskā. 1912. gadā nolēma veltīt dzīvi militārajai karjerai, un iestājās Lielkņaza Mihaila kājnieku [[karaskola|karaskolā]] Tiflisā (mūsd. Tblisi), kur nebija nepieciešams ģimnāzijas diploms. Uzrādīja izcilas sekmes: visai ātri kļuva par jaunāko, pēc tam par vecāko [[Portupeijunkurs|portupeijunkuru]], bet pēdējā mācību gadā jau bija paaugstināts par junkuru [[Feldfēbelis|feldfēbeli]]. Absolvēja karaskolu 1914. gada 12. jūlijā (pēc v.st.) ar 1. pakāpes diplomu, kas jaunajam [[Podporučiks|podporučikam]] deva izvēlēties dienesta vietu. | ||
| − | Izvēlējās dienēt 9. Sibījijas strēlnieku pulkā (''9-й Сибирский стрелковый полк'') Vladivostokā (trīs dienas dienestā Tālajos Austrumos, Sibīrijā un Turkmenistānā tika skaitītas kā četras dienas parastā citur, kas ļāva straujāk kāpt pa izdienas kāpnēm). Sākoties 1. | + | Izvēlējās dienēt 9. Sibījijas strēlnieku pulkā (''9-й Сибирский стрелковый полк'') Vladivostokā (trīs dienas dienestā Tālajos Austrumos, Sibīrijā un Turkmenistānā tika skaitītas kā četras dienas parastā citur, kas ļāva straujāk kāpt pa izdienas kāpnēm). Sākoties 1. pasaules karam, pulks piedalījās kaujās Vācijas kontrolētajā Ķīnas reģionā, t.sk. Kindo cietokšņa aplenkumā. Pēc tam pulku pārdislocēja uz Rietumu fronti, kur podporučiks Brežgo ņēma dalību kaujās Austruprūsijā. 13. decembrī guva smagu ievainojumu un evakuēts uz hospitāli. 1915. gada aprīlī par varonību Austrumprūsijā apbalvots ar IV šķiras [[Annas ordenis|Sv. Annas ordeni]], norīkots uz Daugavpils kara apgabala štābu Viļņā, bet 1916. gada jūnijā ieskaitīts rezerves virsniekos (ievainojuma seku dēļ nevarēja ņemt dalību kaujās) un norīkots par Vitebskā bāzētās Daugavpils apvienotās rezerves inženieru brigades štāba adjutantu. 1916. gada augustā apbalvots ar III šķiras [[Staņislava ordenis|Sv. Staņislava ordeni]]. |
[[Kategorija:B]] | [[Kategorija:B]] | ||
Versija, kas saglabāta 2019. gada 2. augusts, plkst. 14.32
Boļeslavs Brežgo (1887-1957) – vēsturnieks.
Dzimis 1887. gada 31. martā Rēzeknes apriņķa Dricānu pagasta Aizpuriešu sādžā, pie zemnieku kārtas piederošā galdnieka Ričarda Brežgo ģimenē. Poļi, katoļi. 1897. gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Rēzeknē, kur Boļeslavs apmeklēja pilsētas skolu. Pēc tās absolvēšanas iztiku pelnīja kā mājskolotājs Rēzeknē un Vitebskā. 1912. gadā nolēma veltīt dzīvi militārajai karjerai, un iestājās Lielkņaza Mihaila kājnieku karaskolā Tiflisā (mūsd. Tblisi), kur nebija nepieciešams ģimnāzijas diploms. Uzrādīja izcilas sekmes: visai ātri kļuva par jaunāko, pēc tam par vecāko portupeijunkuru, bet pēdējā mācību gadā jau bija paaugstināts par junkuru feldfēbeli. Absolvēja karaskolu 1914. gada 12. jūlijā (pēc v.st.) ar 1. pakāpes diplomu, kas jaunajam podporučikam deva izvēlēties dienesta vietu.
Izvēlējās dienēt 9. Sibījijas strēlnieku pulkā (9-й Сибирский стрелковый полк) Vladivostokā (trīs dienas dienestā Tālajos Austrumos, Sibīrijā un Turkmenistānā tika skaitītas kā četras dienas parastā citur, kas ļāva straujāk kāpt pa izdienas kāpnēm). Sākoties 1. pasaules karam, pulks piedalījās kaujās Vācijas kontrolētajā Ķīnas reģionā, t.sk. Kindo cietokšņa aplenkumā. Pēc tam pulku pārdislocēja uz Rietumu fronti, kur podporučiks Brežgo ņēma dalību kaujās Austruprūsijā. 13. decembrī guva smagu ievainojumu un evakuēts uz hospitāli. 1915. gada aprīlī par varonību Austrumprūsijā apbalvots ar IV šķiras Sv. Annas ordeni, norīkots uz Daugavpils kara apgabala štābu Viļņā, bet 1916. gada jūnijā ieskaitīts rezerves virsniekos (ievainojuma seku dēļ nevarēja ņemt dalību kaujās) un norīkots par Vitebskā bāzētās Daugavpils apvienotās rezerves inženieru brigades štāba adjutantu. 1916. gada augustā apbalvots ar III šķiras Sv. Staņislava ordeni.
