Atšķirības starp "Monarhija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Monarhija''' (angl. ''monarchy'', vācu ''Monarchie'', kr. ''монархия''; no sengr. ''μοναρχία'' - monarchia, no ''μόνος, monos'' - "viens" + ''ἄρχω, archō'', "valdīt") - | + | '''Monarhija''' (angl. ''monarchy'', vācu ''Monarchie'', kr. ''монархия''; no sengr. ''μοναρχία'' - monarchia, no ''μόνος, monos'' - "viens" + ''ἄρχω, archō'', "valdīt") - mantojama augstākā vara valstī. Izplatītākais valsts pārvaldes modelis cilvēces vēsturē, daudzviet saglabājusies arī līdz mūsdienām. |
Kā XVII-XVIII gs. mijā noformulēja Rebeks (''Henri-Benjamin Constant de Rebecque'', 1767-1830): "Monarhijas misija ir ne tik daudz pārvaldīt valsti - šai funkcijai monarhs izvēlas profesionāļus, - cik lai, no vienas puses, piebremzēt mantiskās elites pretenzijas uz nekontrolētu varu, bet no otras – pūlim liegt domu par iespēju sagrābt varu dumpja ceļā". | Kā XVII-XVIII gs. mijā noformulēja Rebeks (''Henri-Benjamin Constant de Rebecque'', 1767-1830): "Monarhijas misija ir ne tik daudz pārvaldīt valsti - šai funkcijai monarhs izvēlas profesionāļus, - cik lai, no vienas puses, piebremzēt mantiskās elites pretenzijas uz nekontrolētu varu, bet no otras – pūlim liegt domu par iespēju sagrābt varu dumpja ceļā". | ||
| − | Skat. arī: [[absolūtā monarhija]], [[despotija]], [[domināts]], [[impērija]], [[kārtu pārstāvniecības monarhija]], [[parlamentārā monarhija]], [[principāts]], [[senjorālā monarhija]], [[konstitucionālā monarhija]]. | + | Skat. arī: [[vadonība]], [[absolūtā monarhija]], [[despotija]], [[domināts]], [[impērija]], [[kārtu pārstāvniecības monarhija]], [[parlamentārā monarhija]], [[principāts]], [[senjorālā monarhija]], [[konstitucionālā monarhija]]. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2019. gada 12. oktobris, plkst. 08.28
Monarhija (angl. monarchy, vācu Monarchie, kr. монархия; no sengr. μοναρχία - monarchia, no μόνος, monos - "viens" + ἄρχω, archō, "valdīt") - mantojama augstākā vara valstī. Izplatītākais valsts pārvaldes modelis cilvēces vēsturē, daudzviet saglabājusies arī līdz mūsdienām.
Kā XVII-XVIII gs. mijā noformulēja Rebeks (Henri-Benjamin Constant de Rebecque, 1767-1830): "Monarhijas misija ir ne tik daudz pārvaldīt valsti - šai funkcijai monarhs izvēlas profesionāļus, - cik lai, no vienas puses, piebremzēt mantiskās elites pretenzijas uz nekontrolētu varu, bet no otras – pūlim liegt domu par iespēju sagrābt varu dumpja ceļā".
Skat. arī: vadonība, absolūtā monarhija, despotija, domināts, impērija, kārtu pārstāvniecības monarhija, parlamentārā monarhija, principāts, senjorālā monarhija, konstitucionālā monarhija.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 32. lpp.
- Hartmut Fähndrich (Hrsg.): Vererbte Macht. Monarchien und Dynastien in der arabischen Welt. - Campus, Frankfurt am Main und New York 2005, ISBN 3-593-37733-0
- Guido Knopp, Mario Sporn (Red.). Majestät! Die letzten großen Monarchien. Bertelsmann, München 2006, ISBN 978-3-570-00836-2
- Pierre Miquel. Europas letzte Könige. Die Monarchie im 20. Jahrhundert. DVA, Stuttgart 1994, ISBN 3-421-06692-2
- Tobias Opelland. Die europäische Monarchie. Ihre Entstehung, Entwicklung und Zukunft. Merus, Hamburg 2007, ISBN 978-3-939519-52-2
- Horst Dreitzel. Monarchiebegriffe in der Fürstengesellschaft. Semantik und Theorie der Einherrschaft in Deutschland von der Reformation bis zum Vormärz. 2 Bände. Böhlau, Köln u. a. 1991, ISBN 3-412-22788-9
