Atšķirības starp "Somijas lielkņaziste" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
XIX-XX gs. mijā impērija īstenoja mērķtiecīgu lielkņazistes autonomijas ierobežošanas politiku, kuras rezultātā svarīgākās Somijas lielkņazistes pārvaldes iestādes pilnībā pakļāva impērijas ierēdņu kontrolei. Ar 1899. gada manifestu impērijas valdība ievērojami ierobežoja Somijas konstitūcijas darbību. 1900. gadā valsts iestādes pārgāja uz krievu kā lietvedības valodu. 1901. gadā tika likvidētas somu nacionālās vienības armijā, slēgts Somijas [[kadetu korpuss]]. 1910. gadā Somijas parlaments zaudēja tiesības lemt par tādiem iekšējiem jautājumiem kā karaklausības regulēšana, lietvedības valoda arī pašvaldību līmenī, izglītības sistēmas jautājumi, pilcēšanās un preses brīvības, muitas tarifi u.c. Tad Somijas parlamentu likvidēja kā tādu. | XIX-XX gs. mijā impērija īstenoja mērķtiecīgu lielkņazistes autonomijas ierobežošanas politiku, kuras rezultātā svarīgākās Somijas lielkņazistes pārvaldes iestādes pilnībā pakļāva impērijas ierēdņu kontrolei. Ar 1899. gada manifestu impērijas valdība ievērojami ierobežoja Somijas konstitūcijas darbību. 1900. gadā valsts iestādes pārgāja uz krievu kā lietvedības valodu. 1901. gadā tika likvidētas somu nacionālās vienības armijā, slēgts Somijas [[kadetu korpuss]]. 1910. gadā Somijas parlaments zaudēja tiesības lemt par tādiem iekšējiem jautājumiem kā karaklausības regulēšana, lietvedības valoda arī pašvaldību līmenī, izglītības sistēmas jautājumi, pilcēšanās un preses brīvības, muitas tarifi u.c. Tad Somijas parlamentu likvidēja kā tādu. | ||
| − | Tikai [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules kara]] sākšanās un 1917. gada revolūcijas Krievijā apturēja plānoto autonomijas likvidāciju un Somijas lielkņazistes pārveidošanu par [[Guberņa|guberņu]]. Pēc tam, kad [[Nikolajs II, Krievijas imperators|Nikolajs II]] atteicās no troņa, imantojot politikso nestabilitāti Krievijā, Somijas lielkņazistes parlaments 6. decembrī pasludināja neatkarību un proklamēja Somijas Republiku. 18.(31.)12.1917. [[Krievijas TKP]] atzina Somijas Republikas suverenitāti. | + | Tikai [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules kara]] sākšanās un 1917. gada revolūcijas Krievijā apturēja plānoto autonomijas likvidāciju un Somijas lielkņazistes pārveidošanu par [[Guberņa|guberņu]]. Pēc tam, kad [[Nikolajs II, Krievijas imperators|Nikolajs II]] atteicās no troņa, imantojot politikso nestabilitāti Krievijā, sasauktais Somijas lielkņazistes parlaments 6. decembrī pasludināja neatkarību un proklamēja Somijas Republiku. 18.(31.)12.1917. [[Krievijas TKP]] atzina Somijas Republikas suverenitāti. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2019. gada 18. decembris, plkst. 06.22
Somijas lielkņaziste jeb Somijas lielhercogiste (kr. Великое Княжество Финляндское, angl. Grand Duchy of Finland, vāc. Großfürstentum Finnland, fr. Grand-duché de Finlande, som. Suomen suuriruhtinaskunta, zv. Storfurstendömet Finland) - Krievijas impērijas province laikā no 1809. līdz 1918. gadam. Šo teritoriju Krievija iekaroja Ziemeļu kara laikā (1700.-1721.), atņemot Zviedrijas karalistei. Pēc Nīstades miera līguma Krievija pievienoja savai teritorijai vēl arī Ālandu salas, Karēliju un Viborgu. 1809. gadā tika izveidota personālūnija - Krievijas imperators bija arī Somijas lielkņazs - Krievija apsolīja uz mūžīgiem laikiem saglabāt Somijas iekšējos likumus un pašpārvaldi. Lielkņaziste baudīja lielu autonomiju un priekšrocības, kādu tajā laikā nebija daudzām suverēnām zemēm, tikai ārpolitika ar impēriju bija kopīga. Bija savs parlaments - četrpalātu kārtu parlaments, valdība, tiesu sistēma un patstāvīga iekšpolitika, pasts, muita, neatkarīga nodokļu un finanšu sistēma kā arī sava valūta - marka.. XIX-XX gs. mijā izveidojās partiju sistēma. Lielkņazistei bija sava pilsonība, un tās pilsoņi baudīja vienādas tiesības gan savā teritorijā, gan impērijā (impērijas pilsonība nedeva nekādas priekšrocības). XX gs. sākumā tika ieviestas tiešās pārstāvniecības vēlēšanas ar proporcionālo balsošanu un sieviešu vēlēšanu tiesībām (pirmās Eiropā).
XIX-XX gs. mijā impērija īstenoja mērķtiecīgu lielkņazistes autonomijas ierobežošanas politiku, kuras rezultātā svarīgākās Somijas lielkņazistes pārvaldes iestādes pilnībā pakļāva impērijas ierēdņu kontrolei. Ar 1899. gada manifestu impērijas valdība ievērojami ierobežoja Somijas konstitūcijas darbību. 1900. gadā valsts iestādes pārgāja uz krievu kā lietvedības valodu. 1901. gadā tika likvidētas somu nacionālās vienības armijā, slēgts Somijas kadetu korpuss. 1910. gadā Somijas parlaments zaudēja tiesības lemt par tādiem iekšējiem jautājumiem kā karaklausības regulēšana, lietvedības valoda arī pašvaldību līmenī, izglītības sistēmas jautājumi, pilcēšanās un preses brīvības, muitas tarifi u.c. Tad Somijas parlamentu likvidēja kā tādu.
Tikai I Pasaules kara sākšanās un 1917. gada revolūcijas Krievijā apturēja plānoto autonomijas likvidāciju un Somijas lielkņazistes pārveidošanu par guberņu. Pēc tam, kad Nikolajs II atteicās no troņa, imantojot politikso nestabilitāti Krievijā, sasauktais Somijas lielkņazistes parlaments 6. decembrī pasludināja neatkarību un proklamēja Somijas Republiku. 18.(31.)12.1917. Krievijas TKP atzina Somijas Republikas suverenitāti.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 59. lpp.
- Jussila Hentilä Nevakivi. From Grand Duchy to a Modern State: A Political History of Finland Since 1809. - Hurst & Co, 1999
- Frank Nesemann: Ein Staat, kein Gouvernement: die Entstehung und Entwicklung der Autonomie Finnlands im russischen Zarenreich, 1808 bis 1826. - Lang: Frankfurt am Main 2003, ISBN 3-631-39742-9
- Юссила Осмо. Великое княжество Финляндское 1809–1917 / Перевод с финского языка. - Ruslania Books Oy: Helsinki, 2009. - 860 lpp., ISBN 978-951-97819-6-9
