Atšķirības starp "Dēmoss" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | ''' | + | '''Dēms''' (gr. ''dēmos, δῆμος'' - tauta; angl. ''demos'', fr. ''dèmos'', vāc. ''Demos'', kr. ''демос'') - brīvie iedzīvotāji [[Hellāda|Senajā Grieķijā]], kuriem bija pilsoņu tiesības (atšķirībā no [[Metoiki|metoikiem]] un [[perioiki]]em) un kas nepiederēja pie [[aristokrātija]]s. Sākotnēji "tauta" kopumā, taču jau XI-VI gs.p.m.ē. tā dēvēja tikai lauku iedzīvotājus, VI-V gs.p.m.ē. arī daļu pilsētu iedzīvotāju (sīkamatniekus un sīktirgotājus), no IV gs.p.m.ē. trūcīgos pilsētu iedzīvotājus. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
13. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
* [http://bse.sci-lib.com/article023016.html Значение слова "Демос" в Большой Советской Энциклопедии] | * [http://bse.sci-lib.com/article023016.html Значение слова "Демос" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
− | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Sociālās grupas]] |
Versija, kas saglabāta 2020. gada 7. marts, plkst. 08.24
Dēms (gr. dēmos, δῆμος - tauta; angl. demos, fr. dèmos, vāc. Demos, kr. демос) - brīvie iedzīvotāji Senajā Grieķijā, kuriem bija pilsoņu tiesības (atšķirībā no metoikiem un perioikiem) un kas nepiederēja pie aristokrātijas. Sākotnēji "tauta" kopumā, taču jau XI-VI gs.p.m.ē. tā dēvēja tikai lauku iedzīvotājus, VI-V gs.p.m.ē. arī daļu pilsētu iedzīvotāju (sīkamatniekus un sīktirgotājus), no IV gs.p.m.ē. trūcīgos pilsētu iedzīvotājus.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 8. lpp.
- Emerich K.F. Ethnos und Demos. - Berlin, 1965
- Heckmann Friedrich. Ethnos, Demos und Nation, oder: Woher stammt die Intoleranz des Nationalstaats gegenüber ethnischen Minderheiten? / Das Eigene und das Fremde. Neuer Rassismus in der alten Welt? Hrsg. Uli Bielefeld - Hamburg, 1991
- Lepsius M. R. Ethnos" und "Demos. Zur Anwendung zweier Kategorien von Emerich Francis auf das nationale Selbstverständnis der Bundesrepublik und auf die Europäische Einigung. // Kölner Zeitschrift für Soziologie und Sozialpsychologie, 1986