Atšķirības starp "Dreļļi" versijām
m |
m |
||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/008.htm Klišāns V. Livonija. Dzimtbūšanas izcelšanās.] | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/008.htm Klišāns V. Livonija. Dzimtbūšanas izcelšanās.] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Sociālās grupas]] |
Versija, kas saglabāta 2020. gada 7. marts, plkst. 08.25
Dreļļi (no lejasvāc. drelle) - karagūstekņi vai parādu vergi mūsdienu Latvijas teritorijā līdz XV gs., absolūti beztiesiski, pielīdzināmi kustamajam īpašumam, nonākuši šajā statusā visbiežāk parādos krišanas, kriminālsoda, karagūsta ceļā. Vēstures avotos pieminēti galvenokārt rietumu novados. 25.10.1424. Valkas landtāgs ierobežoja maksimālo atrašanās drellībā laiku līdz 10 gadiem, atļaujot katru nenokalpotu gadu izpirkt ar vienu sudraba marku. XV gs. otrajā pusē dreļļi praktiski vairs nebija sastopami. Daļa Livonijas parādu dreļļu kļuva par vēlākajiem muižas kalpiem. Šķiet, ka no viņiem izveidojās jauna Livonijas zemnieku kategorija: XV gs. beigās un XVI gs. minētie vienkāji (Einfussling) vai iebūvieši (hortulanus, Ebow) - galvenokārt uz zemes nometināti bezzemnieki.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 29. lpp.
