Atšķirības starp "Miests" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Miests''' (vc. ''Flecken, Hackelwerk'') - pilsētveida apdzīvota vieta bez pilsētas tiesībām. No pilsētas ''miests'' atšķīrās ar pārvaldes formu un tiesisko stāvokli. Pirmie miesti mūsdienu Latvijas teritorijā parādījās | + | '''Miests''' (vc. ''Flecken, Hackelwerk'') - pilsētveida apdzīvota vieta bez pilsētas tiesībām. No pilsētas ''miests'' atšķīrās ar pārvaldes formu un tiesisko stāvokli. Pirmie miesti mūsdienu Latvijas teritorijā parādījās 16. gs. Atšķirībā no pilsētām, miestos nepastāvēja amatu apvienību ([[cunfte]]s) monopols. Tas veicināja brīvu konkurenci un plašākas iespējas nodarboties ar dažādiem amatiem. Miestā bieži uzturējās turīgie muižu īpašnieki, kas veicināja arī tādu ekskluzīvu profesiju kā frizieri, medību bisu meistari un zeltkaļi. |
Piemēram, Kandavas miesta ev. lut. draudzes 18. gadsimta baznīcas grāmatas min šādus amatniekus: 2 zeltkaļi, 1 medību bisu meistars, 8 cepurnieki, 1 piparkūku cepējs, 1 mūziķis, 14 kurpnieks (apavu izgatavotāji - ''Schuhmacher'') un 7 apavu labotāji (''Schuster''), 31 skroderis, 11 tirgotāji, 11 galdnieki, 1 mežsargs, 10 sedlenieki un 3 siksninieki, 7 ģērmaņi (ādu apstrādātāji), 1 namdaris, 3 kalēji, 4 podnieki, 6 audēji, 8 dzirnavnieki, 3 miesnieki. | Piemēram, Kandavas miesta ev. lut. draudzes 18. gadsimta baznīcas grāmatas min šādus amatniekus: 2 zeltkaļi, 1 medību bisu meistars, 8 cepurnieki, 1 piparkūku cepējs, 1 mūziķis, 14 kurpnieks (apavu izgatavotāji - ''Schuhmacher'') un 7 apavu labotāji (''Schuster''), 31 skroderis, 11 tirgotāji, 11 galdnieki, 1 mežsargs, 10 sedlenieki un 3 siksninieki, 7 ģērmaņi (ādu apstrādātāji), 1 namdaris, 3 kalēji, 4 podnieki, 6 audēji, 8 dzirnavnieki, 3 miesnieki. | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 26. aprīlis, plkst. 08.35
Miests (vc. Flecken, Hackelwerk) - pilsētveida apdzīvota vieta bez pilsētas tiesībām. No pilsētas miests atšķīrās ar pārvaldes formu un tiesisko stāvokli. Pirmie miesti mūsdienu Latvijas teritorijā parādījās 16. gs. Atšķirībā no pilsētām, miestos nepastāvēja amatu apvienību (cunftes) monopols. Tas veicināja brīvu konkurenci un plašākas iespējas nodarboties ar dažādiem amatiem. Miestā bieži uzturējās turīgie muižu īpašnieki, kas veicināja arī tādu ekskluzīvu profesiju kā frizieri, medību bisu meistari un zeltkaļi.
Piemēram, Kandavas miesta ev. lut. draudzes 18. gadsimta baznīcas grāmatas min šādus amatniekus: 2 zeltkaļi, 1 medību bisu meistars, 8 cepurnieki, 1 piparkūku cepējs, 1 mūziķis, 14 kurpnieks (apavu izgatavotāji - Schuhmacher) un 7 apavu labotāji (Schuster), 31 skroderis, 11 tirgotāji, 11 galdnieki, 1 mežsargs, 10 sedlenieki un 3 siksninieki, 7 ģērmaņi (ādu apstrādātāji), 1 namdaris, 3 kalēji, 4 podnieki, 6 audēji, 8 dzirnavnieki, 3 miesnieki.
XX gs. (1920.-1928.) bija miestos bija sava pašvaldība (miesta dome, miesta valde), taču kad 23 miesti ieguva pilsētu tiesības, 1928. gadā tos kā administratīvi teritoriālu vienību likvidēja, sākot dēvēt par "biezi apdzīvotām vietām", bet no 1936. gada - par ciemiem. LPSR šādas apdzīvotas vietas dēvēja par "pilsētciematiem".
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 66. lpp.
