Atšķirības starp "Dīvainais karš" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Dīvainais karš''' - karastāvoklis starp Lielbritāniju un Franciju no vienas, un Vāciju no otras puses laikā no 1939. gada septembra līdz 1940. gada aprīlim, kad juridiski bija pasludināts karš, taču reāla karadarbība nenotika. | '''Dīvainais karš''' - karastāvoklis starp Lielbritāniju un Franciju no vienas, un Vāciju no otras puses laikā no 1939. gada septembra līdz 1940. gada aprīlim, kad juridiski bija pasludināts karš, taču reāla karadarbība nenotika. | ||
| − | 1939. g. 3. septembrī Lielbritānija un Francija - kā Polijas suverenitātes garantētājvalstis, - pieteica karu Vācijai, taču aktīvu karadarbību neuzsāka, jo 17. septembrī agresijā pret Poliju iesaistījās arī PSRS. Ja Lielbritānija un Francija kopā bija spēcīgākas par Vāciju | + | 1939. g. 3. septembrī Lielbritānija un Francija - kā Polijas suverenitātes garantētājvalstis, - pieteica karu Vācijai, taču aktīvu karadarbību neuzsāka, jo 17. septembrī agresijā pret Poliju iesaistījās arī PSRS. Ja Lielbritānija un Francija kopā bija spēcīgākas par Vāciju. Vajadzēja kardināli mainīt visus plānus un pārdislocēt bruņotos spēkus, jo nāksies karot vienlaikus gan pret Vāciju, gan PSRS. Tika apturēta karaspēka izvēršana pret Vāciju, sāktas diplomātiskās sarunas un jaunas stratēģijas izstrādāšana. Tika izstrādāti jauni plāni (kas paņēma laiku), kā karot gan Eiropā, gan dot prettriecienu PSRS Aizkaukāzā. Tas bija karastāvoklis bez aktīvas karadarbības, ko dēva par "dīvaino karu" vai "sēdošo karu". 1940. gada 9. aprīlī, kad Vācija okupēja Dāniju un Norvēģiju, sabiedrotie nolēma ignorēt PSRS agresijas aktus (pret Poliju, Somiju, Rumāniju, Baltijas valstīm) un vērsties tikai pret Vāciju, uzsākot aktīvu karadarbību |
[[Kategorija:Militārie konflikti un agresijas akti]] | [[Kategorija:Militārie konflikti un agresijas akti]] | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 4. maijs, plkst. 05.38
Dīvainais karš - karastāvoklis starp Lielbritāniju un Franciju no vienas, un Vāciju no otras puses laikā no 1939. gada septembra līdz 1940. gada aprīlim, kad juridiski bija pasludināts karš, taču reāla karadarbība nenotika.
1939. g. 3. septembrī Lielbritānija un Francija - kā Polijas suverenitātes garantētājvalstis, - pieteica karu Vācijai, taču aktīvu karadarbību neuzsāka, jo 17. septembrī agresijā pret Poliju iesaistījās arī PSRS. Ja Lielbritānija un Francija kopā bija spēcīgākas par Vāciju. Vajadzēja kardināli mainīt visus plānus un pārdislocēt bruņotos spēkus, jo nāksies karot vienlaikus gan pret Vāciju, gan PSRS. Tika apturēta karaspēka izvēršana pret Vāciju, sāktas diplomātiskās sarunas un jaunas stratēģijas izstrādāšana. Tika izstrādāti jauni plāni (kas paņēma laiku), kā karot gan Eiropā, gan dot prettriecienu PSRS Aizkaukāzā. Tas bija karastāvoklis bez aktīvas karadarbības, ko dēva par "dīvaino karu" vai "sēdošo karu". 1940. gada 9. aprīlī, kad Vācija okupēja Dāniju un Norvēģiju, sabiedrotie nolēma ignorēt PSRS agresijas aktus (pret Poliju, Somiju, Rumāniju, Baltijas valstīm) un vērsties tikai pret Vāciju, uzsākot aktīvu karadarbību
