Atšķirības starp "Garīgais seminārs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Garīgais seminārs''' - Baznīcas skola, kurā sagatavo ticības mācības skolotājus, kā arī dod teoloģiskās izglītības pamatus tālākām studijām. | '''Garīgais seminārs''' - Baznīcas skola, kurā sagatavo ticības mācības skolotājus, kā arī dod teoloģiskās izglītības pamatus tālākām studijām. | ||
| − | * Krievijas impērijā pareizticīgo garīgie semināri bija vidējās izglītības mācību iestādes ar 2 gadu apmācību, | + | * Krievijas impērijā pareizticīgo garīgie semināri bija vidējās izglītības mācību iestādes ar 2 gadu apmācību, kuru uzdevums bija "sagatavot jauniešus kalpošanai pareizticīgajā baznīcā" (kr. "приготовление юношества к служению православной Церкви") Atradās Svētās Sinodes pārraudzībā, bet to absolventi ieguva tiesības strādāt pamatskolās par ticības mācības skolotājiem. Semināra mācību programmā izmaiņas notika visai reti. 1912. gadā bija jau 57 semināri, kur audzēkņi apguva: Pareizticīgās Baznīcas vēsturi, Krievijas impērijas vēsturi, krievu un baznīcslāvu valodas, sengrieķu un latīņu valodas, aritmētiku, ģeogrāfiju, dabaszinātni (bioloģijas pamati), dziedāšanu, glītrakstīšanu un rasēšanu. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 28. jūnijs, plkst. 13.57
Garīgais seminārs - Baznīcas skola, kurā sagatavo ticības mācības skolotājus, kā arī dod teoloģiskās izglītības pamatus tālākām studijām.
- Krievijas impērijā pareizticīgo garīgie semināri bija vidējās izglītības mācību iestādes ar 2 gadu apmācību, kuru uzdevums bija "sagatavot jauniešus kalpošanai pareizticīgajā baznīcā" (kr. "приготовление юношества к служению православной Церкви") Atradās Svētās Sinodes pārraudzībā, bet to absolventi ieguva tiesības strādāt pamatskolās par ticības mācības skolotājiem. Semināra mācību programmā izmaiņas notika visai reti. 1912. gadā bija jau 57 semināri, kur audzēkņi apguva: Pareizticīgās Baznīcas vēsturi, Krievijas impērijas vēsturi, krievu un baznīcslāvu valodas, sengrieķu un latīņu valodas, aritmētiku, ģeogrāfiju, dabaszinātni (bioloģijas pamati), dziedāšanu, glītrakstīšanu un rasēšanu.
