Atšķirības starp "Baranovi" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
baroni un grāfi '''fon Baranovi''' (vc. ''von Baranow, Baranoff'', kr. ''фон Баранов, Барангоф'') - tatāru izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. | baroni un grāfi '''fon Baranovi''' (vc. ''von Baranow, Baranoff'', kr. ''фон Баранов, Барангоф'') - tatāru izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. | ||
| − | Senākais sencis bijis kāds tatāru [[murza]], kurš pārgājis ar saviem laudīm [[Maskavija]]s dienestā, saņemot par dienestu zemes Novgorodas apkaimē. | + | Senākais sencis bijis kāds tatāru [[murza]], kurš pārgājis ar saviem laudīm [[Maskavija]]s dienestā, saņemot par dienestu zemes Novgorodas apkaimē. 1583. gadā, pēc Maskavas caristes sakāves t.s. Livonijas karā, [[bajārdēls]] Zaharijs (''Захарий Трофимович Баранов'') pārgāja Zviedrijas karaļa dienestā Vidzemē. Tam bija četri dēli: |
| + | * Vecākais dēls Voins (?-1613) par dienestu 1586. gadā saņēma [[Lēnis|lēni]] Dago salā (mūsd. Hījumā). Šī dzimtas līnija izmira 1647. gadā. | ||
| + | * Arī otrs dēls Teodors (?-1620) saņēma lēni Dago salā. Arī šī dzimtas līnija drīz pārtrūka. | ||
| + | * Kasjans turpināja dzimtas pamata jeb vecāko līniju (''a.d.H. Kasari''). Par labu dienestu (kapteinis) 1590. gadā saņēma lēnī vēl arī Keskiles (''Klein-Kesküll'') [[Muiža|muižu]]. Šī dzimtas līnija pārtrūka 1886. gadā. | ||
| + | * Jaunākais dēls, Gregors (1590-1623) kalpoja karalim kapteiņa dienesta pakāpē, saņēma lēnī Lehtigalas (''Lechtigall'') muižu Igaunijā, kā arī četrus valdījumus Somijā. Viņa pēcnācēji turpināja t.s. Lehtigalas līniju (''a.d.H. Lechtigall''), kas saglabājusies līdz mūsdienām. | ||
| + | |||
| + | 1666. gadā dzimta saņēma Zviedrijas dižciltīgo statusu (''Attestatum nobilitaris''). Pulkvedis Gothards (''Gotthard von Baranow'') 1686. saņēma Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. Dzimtu uzņēma [[Igaunijas bruņniecības matrikula|Igaunijas bruņniecībā]] 1745. gadā, [[Vidzemes bruņniecības matrikula|Vidzemes bruņniecībā]] -1830. gadā, [[Sāmsalas bruņniecības matrikula|Sāmsalas bruņniecībā]] - 1845. gadā. | ||
| + | |||
| + | Vairāki fon Baranovi bijuši Igaunijas [[Landrāts|landrāti]], dzimtas īpašumā bijušas Vācas (''Waatz''), Peningas (''Peningi''), Lielletigalas (''Gross Lehtigall''), Rabiferas (''Rabbifer''), Arukilas (''Arroküll'') u.c. muižas. [[Īstenais valsts padomnieks]] Johans fon Baranovs (''Трофим (Иоанн) Осипович Баранов (фон Барангоф)'', 1779.-1828.) 1846. gadā saņēma [[Grāfs|grāfa]] titulu. Daudzi dzimtas pārstāvji ieņēma augstus amatus un bija ar lielu politisko ietekmi, piemēram, Baltijas un Rīgas ģenerālgubernators (1866.) grāfs Eduards fon Baranovs (''Johann Eduard Graf von Baranoff'', kr. ''Эдуард Трофимович Баранов'', 1811-1884). | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| 12. rindiņa: | 20. rindiņa: | ||
* [http://www.russianfamily.ru/b/baranovi.html Барановы графы] | * [http://www.russianfamily.ru/b/baranovi.html Барановы графы] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2020. gada 5. jūlijs, plkst. 10.01
baroni un grāfi fon Baranovi (vc. von Baranow, Baranoff, kr. фон Баранов, Барангоф) - tatāru izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā un Krievijas impērijas Baltijas provincēs.
Senākais sencis bijis kāds tatāru murza, kurš pārgājis ar saviem laudīm Maskavijas dienestā, saņemot par dienestu zemes Novgorodas apkaimē. 1583. gadā, pēc Maskavas caristes sakāves t.s. Livonijas karā, bajārdēls Zaharijs (Захарий Трофимович Баранов) pārgāja Zviedrijas karaļa dienestā Vidzemē. Tam bija četri dēli:
- Vecākais dēls Voins (?-1613) par dienestu 1586. gadā saņēma lēni Dago salā (mūsd. Hījumā). Šī dzimtas līnija izmira 1647. gadā.
- Arī otrs dēls Teodors (?-1620) saņēma lēni Dago salā. Arī šī dzimtas līnija drīz pārtrūka.
- Kasjans turpināja dzimtas pamata jeb vecāko līniju (a.d.H. Kasari). Par labu dienestu (kapteinis) 1590. gadā saņēma lēnī vēl arī Keskiles (Klein-Kesküll) muižu. Šī dzimtas līnija pārtrūka 1886. gadā.
- Jaunākais dēls, Gregors (1590-1623) kalpoja karalim kapteiņa dienesta pakāpē, saņēma lēnī Lehtigalas (Lechtigall) muižu Igaunijā, kā arī četrus valdījumus Somijā. Viņa pēcnācēji turpināja t.s. Lehtigalas līniju (a.d.H. Lechtigall), kas saglabājusies līdz mūsdienām.
1666. gadā dzimta saņēma Zviedrijas dižciltīgo statusu (Attestatum nobilitaris). Pulkvedis Gothards (Gotthard von Baranow) 1686. saņēma Zviedrijas brīvkunga titulu. Dzimtu uzņēma Igaunijas bruņniecībā 1745. gadā, Vidzemes bruņniecībā -1830. gadā, Sāmsalas bruņniecībā - 1845. gadā.
Vairāki fon Baranovi bijuši Igaunijas landrāti, dzimtas īpašumā bijušas Vācas (Waatz), Peningas (Peningi), Lielletigalas (Gross Lehtigall), Rabiferas (Rabbifer), Arukilas (Arroküll) u.c. muižas. Īstenais valsts padomnieks Johans fon Baranovs (Трофим (Иоанн) Осипович Баранов (фон Барангоф), 1779.-1828.) 1846. gadā saņēma grāfa titulu. Daudzi dzimtas pārstāvji ieņēma augstus amatus un bija ar lielu politisko ietekmi, piemēram, Baltijas un Rīgas ģenerālgubernators (1866.) grāfs Eduards fon Baranovs (Johann Eduard Graf von Baranoff, kr. Эдуард Трофимович Баранов, 1811-1884).
