Atšķirības starp "Iznīcinātāju bataljoni" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (25 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | ''' | + | [[Attēls:Strebuki.jpg|right|thumb|300px|]] |
| + | '''Latvijas PSR Valsts Drošības Komisariāta (VDTK) iznīcinātāju bataljoni''' (kr. ''истребительные батальоны Управления НКВД ЛССР''), sarunvalodā arī '''iznīcinātāji''', '''istrebiķeļi''' vai '''strebuki''' (no kr. ''истребители'') - [[PSRS]] [[VDM]] Iekšējā karaspēka paramilitāras palīgvienības rietumu reģionos, kurus PSRS anektēja 2. Pasaules kara rezultātā. Izveidoti pēc PSRS TKP 1941. gada 24. jūnija lēmuma. | ||
| + | |||
| + | Parasti sastāvēja no vietējā pagasta vai pilsētas propadomiski noskaņotiem iedzīvotājiem. Mūsdienu Latvijas teritorijā šādas vienībās sāka organizēt 1944. gada vasarā, katrā PSRS armijas ieņemtajā Latvijas apriņķī izveidojot iznīcinātāju bataljonu 100-200 cilvēku sastāvā (no 1945. gada jūlija bataljona sastāvā bija jābūt 500 vīru). Darbojās Iekšlietu tautas komisariāta pakļautībā. Pirmais bataljons tika saformēts 1944. gada jūlija beigās Ludzas apriņķa teritorijā (komandieris Korotčenko). Bataljoni tika veidoti apriņķos, bet pagastos darbojās vadi. Personālsastāvs tika veidots galvenokārt no neiesaucamā vecuma pilsoņiem: pirmsiesaukuma vecuma, vecāku gadu, personām, kurām ir iesaukšanas pagarinājums, kara invalīdiem. Iznīcinātāju uzdevums bija: apkarot ienaidnieka spiegus un diversantus, apsargāt aizsardzības uzņēmumu apkārtni, dzelzceļu mezglus un līnijas, elektrostacijas, tiltus un citus objektus, apdzīvotajās vietās palīdzēt milicijai kārtības sargāšanā un nodrošināšanā, palīdzēt IeTK apriņķu un pilsētu daļām (nodaļām) apkarot [[Nacionālie partizāni Latvijā|nacionālo partizānus]]. Kopumā iznīcinātāju bataljonos bijuši iesaistīti ~15000 cilvēku (LPSR VDM (VDK) arhīva kartotēka). | ||
Skat. arī: [[1949. gada 25. marta deportācija]] | Skat. arī: [[1949. gada 25. marta deportācija]] | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Latvijas Valsts arhīvs, 1822. fonds "Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas iznīcinātāju bataljoni", glabātava Nr.13, Kurzemes prospekts 5, Rīga | ||
| + | * Strods M. Latvijas nacionālo partizānu karš. 1944-1956. - Preses nams: Rīga, 1996. - 656 lpp. | ||
| + | * Bambals, A. Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas iznīcinātāju bataljoni: 1944–1956. // Okupētā Latvija, 1940–1990. LVK raksti, 19. sējums. Rīga, 2007., 277.–322. lpp. | ||
| + | * Bambals, A. Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas iznīcinātāju bataljonu darbība (1944–1956) – kolaborācijas vēstures piemērs. // Okupācijas režīmi Baltijas valstīs, 1940–1991. LVK raksti, 25. sējums. Rīga, 2009., 709.–720. lpp. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | * [http://www.letonika.lv/groups/?title=Iznīcinātāju%20bataljoni/32470 Iznīcinātāju bataljoni // Latvijas vēstures enciklopēdija] | ||
* [http://www.diena.lv/arhivs/latvijas-cilveku-izvedeji-1949-gada-25-marta-10420640 Heinrihs Strods. Latvijas cilvēku izvedēji 1949.gada 25.martā. // Diena. 1999. gada 25. marts] | * [http://www.diena.lv/arhivs/latvijas-cilveku-izvedeji-1949-gada-25-marta-10420640 Heinrihs Strods. Latvijas cilvēku izvedēji 1949.gada 25.martā. // Diena. 1999. gada 25. marts] | ||
| + | * [http://www.historia.lv/alfabets/I/iz/iznic_bat/dok/1944.05.13.latv.htm Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretāra Jāņa Kalnbērziņa un LPSR IeTK tautas komisāra, valsts drošības komisāra Augusta Eglīša pavēle Par iznīcinātāju bataljonu organizēšanu.] | ||
| + | * [http://www.historia.lv/alfabets/N/na/nac_partiz/dok/1945.06.16.latv.htm Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas biroja lēmums par papildpasākumiem cīņai ar nacionālajiem partizāniem un iznīcinātāju bataljonu nostiprināšanu. 1945.gada 16.jūnijā] | ||
[[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] | [[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 5. jūlijs, plkst. 11.15
Latvijas PSR Valsts Drošības Komisariāta (VDTK) iznīcinātāju bataljoni (kr. истребительные батальоны Управления НКВД ЛССР), sarunvalodā arī iznīcinātāji, istrebiķeļi vai strebuki (no kr. истребители) - PSRS VDM Iekšējā karaspēka paramilitāras palīgvienības rietumu reģionos, kurus PSRS anektēja 2. Pasaules kara rezultātā. Izveidoti pēc PSRS TKP 1941. gada 24. jūnija lēmuma.
Parasti sastāvēja no vietējā pagasta vai pilsētas propadomiski noskaņotiem iedzīvotājiem. Mūsdienu Latvijas teritorijā šādas vienībās sāka organizēt 1944. gada vasarā, katrā PSRS armijas ieņemtajā Latvijas apriņķī izveidojot iznīcinātāju bataljonu 100-200 cilvēku sastāvā (no 1945. gada jūlija bataljona sastāvā bija jābūt 500 vīru). Darbojās Iekšlietu tautas komisariāta pakļautībā. Pirmais bataljons tika saformēts 1944. gada jūlija beigās Ludzas apriņķa teritorijā (komandieris Korotčenko). Bataljoni tika veidoti apriņķos, bet pagastos darbojās vadi. Personālsastāvs tika veidots galvenokārt no neiesaucamā vecuma pilsoņiem: pirmsiesaukuma vecuma, vecāku gadu, personām, kurām ir iesaukšanas pagarinājums, kara invalīdiem. Iznīcinātāju uzdevums bija: apkarot ienaidnieka spiegus un diversantus, apsargāt aizsardzības uzņēmumu apkārtni, dzelzceļu mezglus un līnijas, elektrostacijas, tiltus un citus objektus, apdzīvotajās vietās palīdzēt milicijai kārtības sargāšanā un nodrošināšanā, palīdzēt IeTK apriņķu un pilsētu daļām (nodaļām) apkarot nacionālo partizānus. Kopumā iznīcinātāju bataljonos bijuši iesaistīti ~15000 cilvēku (LPSR VDM (VDK) arhīva kartotēka).
Skat. arī: 1949. gada 25. marta deportācija
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Valsts arhīvs, 1822. fonds "Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas iznīcinātāju bataljoni", glabātava Nr.13, Kurzemes prospekts 5, Rīga
- Strods M. Latvijas nacionālo partizānu karš. 1944-1956. - Preses nams: Rīga, 1996. - 656 lpp.
- Bambals, A. Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas iznīcinātāju bataljoni: 1944–1956. // Okupētā Latvija, 1940–1990. LVK raksti, 19. sējums. Rīga, 2007., 277.–322. lpp.
- Bambals, A. Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas iznīcinātāju bataljonu darbība (1944–1956) – kolaborācijas vēstures piemērs. // Okupācijas režīmi Baltijas valstīs, 1940–1991. LVK raksti, 25. sējums. Rīga, 2009., 709.–720. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Iznīcinātāju bataljoni // Latvijas vēstures enciklopēdija
- Heinrihs Strods. Latvijas cilvēku izvedēji 1949.gada 25.martā. // Diena. 1999. gada 25. marts
- Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretāra Jāņa Kalnbērziņa un LPSR IeTK tautas komisāra, valsts drošības komisāra Augusta Eglīša pavēle Par iznīcinātāju bataljonu organizēšanu.
- Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas biroja lēmums par papildpasākumiem cīņai ar nacionālajiem partizāniem un iznīcinātāju bataljonu nostiprināšanu. 1945.gada 16.jūnijā
