Atšķirības starp "Senjorālā monarhija" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Senjorālā monarhija''' (no lat. ''senior'' - "vecākais") - decentralizēta valsts iekārta, strikti sadalīta [[kārta|kārtās]], kur valdošās kārtas locekļus savā starpā saista [[Sizerens|sizerena]]-[[Vasalis|vasaļa]] zvērests. [[Monarhs]] kā augstākais sizerens, kura vasaļi ir lielie feodāļi, magnāti, tad hierarhijas secībā vasalitātes ķēde turpinās līdz pat [[zemniecība]]i. Monarhs bija tikai "pirmais starp līdzīgiem" un, ja vasaļuprāt nepildīja savas sizerena saistības, vasaļi varēja izvēlēties citu sizerenu vai pat paši kļūt par monarhiem (ja pietika spēka un līdzekļu), savukārt vasaļu vasaļus ar sava sizerena sizerenu nesaistīja nekāds zvērests. Lielie feodāļi visai bieži savos valdījumos baudīja t.s. [[Feodālā imunitāte|feodālo imunitāti]]. | + | '''Senjorālā monarhija''' (no lat. ''senior'' - "vecākais"), jeb '''lēņu monarhija''' - decentralizēta valsts iekārta, strikti sadalīta [[kārta|kārtās]], kur valdošās kārtas locekļus savā starpā saista [[Sizerens|sizerena]]-[[Vasalis|vasaļa]] zvērests. [[Monarhs]] kā augstākais sizerens, kura vasaļi ir lielie feodāļi, magnāti, tad hierarhijas secībā vasalitātes ķēde turpinās līdz pat [[zemniecība]]i. Monarhs bija tikai "pirmais starp līdzīgiem" un, ja vasaļuprāt nepildīja savas sizerena saistības, vasaļi varēja izvēlēties citu sizerenu vai pat paši kļūt par monarhiem (ja pietika spēka un līdzekļu), savukārt vasaļu vasaļus ar sava sizerena sizerenu nesaistīja nekāds zvērests. Lielie feodāļi visai bieži savos valdījumos baudīja t.s. [[Feodālā imunitāte|feodālo imunitāti]]. |
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 33. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 33. lpp. | ||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
* Jean-Pierre Poly et Eric Bournazel. Les Féodalités. - PUF: Paris, 1998. | * Jean-Pierre Poly et Eric Bournazel. Les Féodalités. - PUF: Paris, 1998. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://terme.ru/dictionary/173/word/%D4%C5%CE%C4%C0%CB%C8%C7%CC/ ФЕОДАЛИЗМ - Национальная философская энциклопедия] | * [http://terme.ru/dictionary/173/word/%D4%C5%CE%C4%C0%CB%C8%C7%CC/ ФЕОДАЛИЗМ - Национальная философская энциклопедия] | ||
[[Kategorija:Valsts]] | [[Kategorija:Valsts]] | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 10. jūlijs, plkst. 14.42
Senjorālā monarhija (no lat. senior - "vecākais"), jeb lēņu monarhija - decentralizēta valsts iekārta, strikti sadalīta kārtās, kur valdošās kārtas locekļus savā starpā saista sizerena-vasaļa zvērests. Monarhs kā augstākais sizerens, kura vasaļi ir lielie feodāļi, magnāti, tad hierarhijas secībā vasalitātes ķēde turpinās līdz pat zemniecībai. Monarhs bija tikai "pirmais starp līdzīgiem" un, ja vasaļuprāt nepildīja savas sizerena saistības, vasaļi varēja izvēlēties citu sizerenu vai pat paši kļūt par monarhiem (ja pietika spēka un līdzekļu), savukārt vasaļu vasaļus ar sava sizerena sizerenu nesaistīja nekāds zvērests. Lielie feodāļi visai bieži savos valdījumos baudīja t.s. feodālo imunitāti.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 33. lpp.
- Alain Guerreau. Le Féodalisme: un horizon théorique. - Sycomore: Paris, 1980
- Jean-Pierre Poly et Eric Bournazel. La Mutation féodale Xe-XIIe siècle. / Collection Nouvelle Clio. - PUF: Paris, 1980
- Jean-Pierre Poly et Eric Bournazel. Les Féodalités. - PUF: Paris, 1998.
