Atšķirības starp "Arodbiedrība" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Arodbiedrība''' (an. trade union'', vc. Gewerkschaften'', kr. ''профсоюз'') - sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies darba ņēmēji pēc nodarbošanās veida, lai kopīgiem spēkiem iestātos par savām interesēm. | '''Arodbiedrība''' (an. trade union'', vc. Gewerkschaften'', kr. ''профсоюз'') - sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies darba ņēmēji pēc nodarbošanās veida, lai kopīgiem spēkiem iestātos par savām interesēm. | ||
− | Pirmie arodbiedrību aizmetņi sastopami jau viduslaiku Eiropā [[Cunfte|cunftēs]] un [[Manufaktūra|manufaktūrās]]. Daudzu valstu likumdošanā tika aizliegts darba ņēmējiem veidot savas organizācijas, izvirzīt kopīgas prasības un streikot (piemēram, Anglijā šāds aizliegums pastāvēja līdz 1824. gadam, Francijā - līdz 1864. gadam). | + | Pirmie arodbiedrību aizmetņi sastopami jau viduslaiku Eiropā [[Cunfte|cunftēs]] un [[Manufaktūra|manufaktūrās]]. Daudzu valstu likumdošanā tika aizliegts darba ņēmējiem veidot savas organizācijas, izvirzīt kopīgas prasības un streikot (piemēram, Anglijā šāds aizliegums pastāvēja līdz 1824. gadam, Francijā - līdz 1864. gadam). Mūsdienu arodbiedrību tips parādās Beļģijā, kur 1887. gadā tika izveidota darba kamera. Uzplaukumu arodbiedrības piedzīvoja pēc 1. pasaules kara, kad tajās bija apvienojušies lielākā daļa darba ņēmēju. |
[[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]] | [[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]] |
Versija, kas saglabāta 2020. gada 25. jūlijs, plkst. 08.59
Arodbiedrība (an. trade union, vc. Gewerkschaften, kr. профсоюз) - sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies darba ņēmēji pēc nodarbošanās veida, lai kopīgiem spēkiem iestātos par savām interesēm.
Pirmie arodbiedrību aizmetņi sastopami jau viduslaiku Eiropā cunftēs un manufaktūrās. Daudzu valstu likumdošanā tika aizliegts darba ņēmējiem veidot savas organizācijas, izvirzīt kopīgas prasības un streikot (piemēram, Anglijā šāds aizliegums pastāvēja līdz 1824. gadam, Francijā - līdz 1864. gadam). Mūsdienu arodbiedrību tips parādās Beļģijā, kur 1887. gadā tika izveidota darba kamera. Uzplaukumu arodbiedrības piedzīvoja pēc 1. pasaules kara, kad tajās bija apvienojušies lielākā daļa darba ņēmēju.