Atšķirības starp "Birūni" versijām

Pašreizējā versija, 2020. gada 9. augusts, plkst. 06.46

Al Biruni jeb Abu Reihans Muhameds ibn Ahmeds al Birūni (pers. ‏ابوریحان بیرونی‎; ar. ‏أبو الريحان محمد بن أحمد البيروني‎; 973.-1048.) - zinātnieks, enciklopēdists, sarakstījis darbus, veltītus vēsturei, ģeogrāfijai, astronomijai, matemātikai, ģeoloģijai, valodniecībai, medicīnai, aptverot praktiski visas sava laika zinātņu jomas un ievērojami ietekmējot turpmāko zinātnes attīstību pasaulē. Savos ziemeļu tautu aprakstos vēsta par Baltijas jūru kā dzintara ieguves vietu.

Dzimis 973. gada 4. septembrī (datums vispārpieņemts, taču nav zināms precīzi) Kjatā (mūsd. Biruni Uzbekistānā), Dienvidhorezmas galvaspilsētā, tirdzniecības ceļu krustpunktā. Par bērnību un jaunību nav zināms praktiski nekas. Dzīvojis un mācījies pie matemātiķa Abū Nasera Mansura ibn Ali ibn Irāka, horezmšaha Abū Abdallaha brālēna. Bez dzimtās valodas, pārvaldījis 9 svešvalodas, t.sk. sanskritu, sīriešu, sengrieķu un latīņu valodas. Savus darbus rakstīja arābu valodā. Dzīvoja Kjatā, šaha Mamuna Irakīda galmā, pēc tam Kurganā, kalpojot kā zinātnieks un padomdevējs. Vadīja Mamuna Akadēmiju, kurā līdzās viņam strādāja tādas prominences kā medicīnas pamatlicējs Avicenna un algebras pamatlicējs Al Horezmi.

Kopš 1017. gada dzīvoja Gaznas sultāna Mahmuda Gaznevida galmā. Vairākus gadus pavadīja Mahmudu tā Indijas karagājienos, kā rezultātā tapa fundamentālais darbs "Indiešu mācību, ar saprātu pieņemamu vai noraidāmu, izskaidrojumi", jeb vienkārši "Indijas vēsture" (1030.). Pēc Mahmuda nāves, saglabāja savu statusu un sultāna labvēlību arī tā dēla Masuda galmā, kad tapa viņa galvenais darbs, astronomijai veltītais "Masuda Kanons" (1037.).

Turpinot antīkās filosofijas tradīciju, centies izzināt visu - vēsturi, ģeogrāfiju, matemātiku, astronomiju, ģeodēziju, valodu rašanos un uzbūvi, medicīnu u.c. - radot vairāk nekā 150 traktātus par visdažādākajām tēmām. Sastādīja visaptverošu pasaules vēstures hronoloģiju, visu sava laika medikamentu katalogu, ar sīku katra preparāta un metodes aprakstu, metālu, to sakausējumu un minerālu katalogu, izstrādāja terminu tulkošanas no vienas valodas otrā metodi, izvirzīja hipotēzi, ka Zeme rotē ap Sauli, aprēķināja Zemes radiusu, ekliptikas leņķi pret ekvatoru, Saules un Mēness aptumsumu aprēķināšanas principus, izvirzīja hipotēzi, ka zvaigznes ir mazas saules, un kā uguns bumbas, atšķiras no planētām, u.c. Daudz ceļoja pa Centrālāziju, t.sk. ilgus gadus dzīvoja Indijā, kur kā padomnieks pavadīja Mahmudu Gaznevī tā karagājienos. Miris 1048. gada 9. decembrī Gaznā.

Literatūra par šo tēmu

• Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 19. lpp.

• Scheppler B. Al-Biruni : Master astronomer and muslim scholar of the eleventh century. - Rosen, 2006
• Saliba George. A History of Arabic Astronomy: Planetary Theories During the Golden Age of Islam. - New York University Press, 1994. ISBN 0814780237
• Dani, Ahmed Hasan. Alberuni's Indica: A record of the cultural history of South Asia about AD 1030. - University of Islamabad Press, 1973

• Schoy Karl. Die trigonometrischen Lehren des persischen Astronomen Abu'l-Rai.hân Mu.h. Ibn A.hmad al-Bîrûnî: dargestellt nach Al-qânûn al-masûdî. - Orient-Buchhandlung Lafaire: Hannover, 1927
• Klein Wassilios. Abu Rayhan al-Biruni und die Religionen. Eine interkulturelle Perspektive. - Nordhausen: Bautz, 2005. ISBN 3-88309-317-3
• Strohmeier Gotthard. Al-Biruni. // Spektrum der Wissenschaft. Mai, 2001
• Al-Biruni. / Gotthard Strohmaier (Hrsg.) // Gärten der Wissenschaft. 3. Auflage. - Leipzig: Reclam, 2002. ISBN 3-379-20045-X

• Бируни. Сборник статей. / Под ред. С. П. Толстова. - Москва/Ленинград, 1950
• Булгаков П.Г. Жизнь и труды Беруни. - Фан: Ташкент, 1972
• Матвиевская Г.П. Сираждинов С.Х. Абу Райхан Беруни и его математические труды. - Знание: Москва, 1978
• Матвиевская Г.П. Очерки истории тригонометрии. - Фан: Ташкент, 1990
• Рожанская М.М. О реконструкции полного текста трактата ал-Бируни об удельных весах. // Историко-математические исследования, 7(42), 2002, с. 223-243.
• Бируни Абу Райхан. Избранные произведения. (Памятники минувших поколений) - Изд-во АН УзССР: Ташкент, 1957
• Абу-р-Райхан Мухаммед ибн Ахмед ал-Бируни. Собрание сведений для познания драгоценностей (Минералогия). / Перевод с арабского А. Белиницкого. / Серия: Классики науки. - Изд-во АН СССР: Москва. 1963 - c. 518
• Садыков Х.У. Бируни и его работы по астрономии и математической географии. - ГТТИ: Москва, 1953
• Шарипов А. Великий мыслитель Абу Райхан Бируни. - Фан: Ташкент, 1972

Resursi internetā par šo tēmu

• Abu Arrayhan Muhammad ibn Ahmad al-Biruni // The MacTutor History of Mathematics archive
• Michio Yano. Bīrūnī : Abū al‐Rayḥān Muḥammad ibn Aḥmad al‐Bīrūnī. // The Biographical Encyclopedia of Astronomers
• Abu Rayhan al- Biruni : Al-Bīrūnī (or Bērūnī), Abū Rayḥān (or Abu’l-Rayḥān) Muḥammad Ibn Aḥmad. // Complete Dictionary of Scientific Biography
• Bīrūnī, Abū Rayhān // Encyclopædia Iranica
• Alberto Gomez Gomez. Biruni’s Measurement of the Earth. (.pdf)
• Alberuni's India : an account of the religion, philosophy, literature, geography, ... 1888
• Al-Biruni. And They Ponder Over the Creation of the Skies and the Earth.
• Al-Biruni. Ta'ri'khu-l Hind (Historians of India)
• Dr. Edward C. Sachau. Alberuni's India. Vol. 1
• Dr. Edward C. Sachau. Alberuni's India. Vol. 2

• Literatur von und über Al-Biruni im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
• Dr. Mir Hafizuddin Sadri. Zum 1030. Geburtsjahr von Raihan Al Biruni – Wissenschaftler der Ghaznawiden.

• Ал-Бируни // Словари и энциклопедии на Академике
• Бируни (Абу-р-Райхан Мухаммад ибн Ахмад ал-Бируни) // Энциклопедия Кругосвет
• Розенфельд Б.А., Рожанская М.М., Соколовская З.К. Абу-р-Райхан Ал-Бируни, 973-1048. - Наука: Москва, 1973
• Булгаков П. Г. «Геодезия» Бируни как историко-астрономический памятник. Историко-астрономические исследования, 11, 1972, с. 181—190.
• Булгаков П. Г. Ранний трактат Бируни о секстанте Фахри. Историко-астрономические исследования, 11, 1972, с. 211—220.
• Джалалов Г. Д. Индийская астрономия в книге Бируни «Индия». Историко-астрономические исследования, 8, 1962, c. 195—220.
• Джалалова З. Г. Учение ал-Бируни о движении Солнца. Историко-астрономические исследования, 12, 1975, с. 227—236.
• Розенфельд Б. А., Рожанская М. М., Астрономический труд ал-Бируни «Канон Мас'уда». Историко-астрономические исследования, X, 1969, с. 63—95.
• Бируни. Наука о звездах.
• Абу-р-Рейхан Мухаммад ибн Ахмад ал-Бируни. Книга, содержащая разъяснение принадлежащих индийцам учений, приемлемых разумом или отвергаемых (1030 г.) : Избранные главы
• Абу-р-Рейхан Мухаммад ибн Ахмад ал-Бируни. Книга наставлений по основам искусства астрологии (1029 г.) / Перевод и комментарии Романа Броля
• Абу Рейхан Мухаммед ибн Ахмед аль-Бируни. Памятники минувших поколений (Хронология)
• Бартольд В.В. Персидская культура и ее влияние на другие народы.
• Тимофеев И. Бируни. - Молодая гвардия: Москва, 1986
• ЩЕТНИКОВ А. И. К реконструкции итерационного метода решения кубических уравнений у ал-Бируни и Леонардо Пизанского // Труды третьих Колмогоровских чтений. Ярославль, Изд-во ЯГПУ, 2005, с. 332–340