Atšķirības starp "Tautas valdība" versijām

Pašreizējā versija, 2020. gada 11. augusts, plkst. 11.39

Tautas valdība - pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 20. jūnijā izveidota koloboracionistiska valdība ar Ministru prezidentu profesoru Kirhenšteinu priekšgalā. Sākumā šajā valdībā bija tikai septiņi ministri, viens ministra biedrs, kā arī armijas komandieris.

19. jūnija vakarā PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Višinskis Latvijas Valsts prezidentam Ulmanim lika parakstīt Maskavā apstiprinātu Latvijas Ministru kabineta sarakstu, kuru Ulmanis apstiprināja. Neviens no sarakstā minētajiem cilvēkiem tobrīd nebija Komunistiskās partijas biedrs, taču ir zināms, ka četri vai pat pieci no viņiem (Pēteris Blaus, Roberts Kļaviņš, Vikentijs Latkovskis, Vilis Lācis un, iespējams, arī Roberts Dambītis) bija saistīti ar PSRS specdienestiem. Savukārt pats Kirhenšteins, kā arī viņa valdības satiksmes ministrs Jānis Jagars un Blaus trīsdesmitajos gados bija aktīvi "Kulturālās tuvināšanās biedrības ar Sociālistiskās Padomju Republiku Savienības tautām" biedri. Jaunā "Tautas valdība", vadoties pēc Višinska direktīvām, nekavējoties sāka darbu pie neatkarīgās Latvijas institūciju pārveidošanas, likvidēšanas un valsts sagatavošanas pilnīgai sovjetizācijai.

Jau pirmajā savas darbības dienā jaunā valdība pieņem likumu par politisko ieslodzīto amnestiju. Tas gan neattiecas uz Latvijas labējiem radikāļiem, bet tikai uz komunistiem un sociāldemokrātiem. Pavisam no Latvijas cietumiem todien atbrīvo 253 politieslodzītos, pusi no visas Latvijas kompartijas biedriem, tās vadību ieskaitot.

Varas pārņemšana norisa PSRS drošības struktūru vadībā, veicot Latvijas pārvaldes amatpersonu un militārpersonu arestus un deportācijas, kas faktiski sākās drīz pēc 17. jūnija - okupācijas dienas. 9. jūlijā ar spēku likvidēja mēģinājumus veidot alternatīvu kandidātu sarakstu vēlēšanām, t.s. Demokrātiskā bloka vadību apcietināja. Ārlietu ministru Vilhelmu Munteru arestēja un izvedaa uz PSRS 16. jūlijā, 22. jūlijā izveda uz PSRS bijušo valsts vadītāju K. Ulmani, 30. jūlijā - arestēto kara ministru Jāni Balodi. Visas okupācijas varas iestāžu arestēto lietas skatīja Sarkanās armijas Kara tribunāli, t.i. svešas valsts juridiskās sistēmas struktūras. Norisa aktīva kolaborācijas veicināšana. Bijušo sociāldemokrātu līderi B. Kalniņu 9. jūlijā iecēla par „Latvijas tautas armijas” politiski ideoloģiskā vadītāja amata pagaidu izpildītāju, pēc tam - par vadītāju, iegūstot ģenerāļa pakāpi. Līdzīgi okupācijas vara un tās "Tautas valdība" pārņēma varu visās citās pārvaldes struktūrās. Civilpārvaldes vadošos amatos tika iecelta virkne nupat atbraukušie latvieši PSRS pilsoņi.

Tautas valdība, neievērojot Latvijas Republikas vēlēšanu likumu, izsludināja jaunas Saeimas vēlēšanas. Vēlēšanas izsludināja 10 dienas pirms noteiktā vēlēšanu datuma, un saraksti bija jāiesniedz četru dienu laikā. Valdība mainīja vēlēšanu likumu, lai padarītu neiespējamu citu partiju piedalīšanos. "Latvijas darba tautas bloka" kandidātu saraksts bija vienīgais, ko deklarēja kā atbilstošu "visām likuma prasībām". Pašas Tautas Saeimas vēlēšanas norisinās 14.-15. jūlijā. Nebija vēlētāju sarakstu, vēlēšanās piedalījās Sarkanās armijas karavīri, balsis tika skaitītas PSRS drošības dienestu pārstāvju uzraudzībā un pašas balsošanas norise bruņotu okupācijas armijas karavīru uzraudzībā. Rezultātā Latvijā vēlēšanās piedalījās 94,8% balsstiesīgo un par vienīgo kandidātu sarakstu nobalsojā 97,8%.

Tautas Saeima 21. jūlijā lūdza (ko nemaz nevarēja likumīgi darīt) Latviju uzņemt PSRS - rezultātā Latvija 5. augustā pārstāja būt suverēna valsts, tika anektēta PSRS sastāvā, tās teritorijā izveidojot teritoriāli administratīvu provinci LPSR.