Atšķirības starp "Trešā pasaule" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Trešā pasaule''' (an. ''Third World'', kr. ''третий мир'') - publicistikā apzīmējums jaunattīstības valstu kopumam pasaulē. | '''Trešā pasaule''' (an. ''Third World'', kr. ''третий мир'') - publicistikā apzīmējums jaunattīstības valstu kopumam pasaulē. | ||
| − | Pirmais šo terminu sāka lietot sociologs Alfrēds Sovī (''Alfred Sauvy''; 1898-1990) savā publikācijā žurnālā ''L’Observateur'' (14.08.1952.), kur salīdzināja jaunattīstības valstis ar klasiskās [[kārtu sabiedrība]]s trešo kārtu, kuras vienīgais uzdevums ir barot un apgādāt abas pirmās kārtas: tos, kas rada garīgās vērtības un tos, kas sargā. Trīs gadus vēlāk sociologs Žoržs Balandjē (''Georges Léon Emile Balandier''; 1920-2016) noraksturoja Indonēzijā notikušo Bandungas konferenci kā 50 "trešās pasaules" valstu pārstāvju saietu. Termins ātri kļuva | + | Pirmais šo terminu sāka lietot sociologs Alfrēds Sovī (''Alfred Sauvy''; 1898-1990) savā publikācijā žurnālā ''L’Observateur'' (14.08.1952.), kur salīdzināja jaunattīstības valstis ar klasiskās [[kārtu sabiedrība]]s trešo kārtu, kuras vienīgais uzdevums ir barot un apgādāt abas pirmās kārtas: tos, kas rada garīgās vērtības un tos, kas sargā. Trīs gadus vēlāk sociologs Žoržs Balandjē (''Georges Léon Emile Balandier''; 1920-2016) noraksturoja Indonēzijā notikušo Bandungas konferenci kā 50 "trešās pasaules" valstu pārstāvju saietu. Termins ātri kļuva populārs, un tā sāka apzīmēt valstis un reģionus, kas materiālās attīstības ziņā atpalika no Eiropas un Ziemeļamerikas, un kuru globālā nozīme bija kā pārtikas un izejvielu ieguves vietām. T.s. [[Aukstais karš|aukstā kara]] apstākļos 1970. gados ar "trešo pasauli" sāka apzīmēt tās valstis, kas politiski nepieslējās ne Rietumu valstīm, ne t.s. sociālistiskā bloka valstu nometnei. |
[[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | [[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 26. septembris, plkst. 14.33
Trešā pasaule (an. Third World, kr. третий мир) - publicistikā apzīmējums jaunattīstības valstu kopumam pasaulē.
Pirmais šo terminu sāka lietot sociologs Alfrēds Sovī (Alfred Sauvy; 1898-1990) savā publikācijā žurnālā L’Observateur (14.08.1952.), kur salīdzināja jaunattīstības valstis ar klasiskās kārtu sabiedrības trešo kārtu, kuras vienīgais uzdevums ir barot un apgādāt abas pirmās kārtas: tos, kas rada garīgās vērtības un tos, kas sargā. Trīs gadus vēlāk sociologs Žoržs Balandjē (Georges Léon Emile Balandier; 1920-2016) noraksturoja Indonēzijā notikušo Bandungas konferenci kā 50 "trešās pasaules" valstu pārstāvju saietu. Termins ātri kļuva populārs, un tā sāka apzīmēt valstis un reģionus, kas materiālās attīstības ziņā atpalika no Eiropas un Ziemeļamerikas, un kuru globālā nozīme bija kā pārtikas un izejvielu ieguves vietām. T.s. aukstā kara apstākļos 1970. gados ar "trešo pasauli" sāka apzīmēt tās valstis, kas politiski nepieslējās ne Rietumu valstīm, ne t.s. sociālistiskā bloka valstu nometnei.
