Atšķirības starp "Antisemītisms" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (12 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Antisemītisms''' (kr. ''антисемитизм'') - [[ksenofobija]]s | + | '''Antisemītisms''' (an. ''antisemitism'', vc. ''Antisemitismus'', kr. ''антисемитизм'') - [[Rasisms|rasisma]] un [[ksenofobija]]s forma, iracionāla naidīga vēršanās pret ebrejiem, ebreju kopienas institūcijām un reliģiskām vietām, apsūdzot ebrejus sazvērestībā pret pārējo cilvēci, nelojalitātē mītnes zemei un naidīgumā pret līdzpilsoņiem neebrejiem, vainojot ebrejus visā, kas sabiedrībā ir slikts un nepareizs. |
| − | Skat. arī [[holokausts]], [[ | + | Jēdziens sastāv no divām daļām – “anti” jeb pret un “semītisms”, ar ko tiek apzīmētas Tuvo Austrumu senās tautas. Lai gan vēsturiski pie semītiem pieder ne tikai ebreji, bet arī arābi, asīrieši un feniķieši, mūsdienās ar antisemītisma jēdzienu pamatā tiek apzīmēta naidīga attieksme pret ebrejiem. |
| + | |||
| + | Sporādiska naidīga attieksme pret ebrejiem sastopama jau [[Antīkā pasaule|antīkajā pasaulē]], arī [[Viduslaiki|viduslaikos]], kad tika izplatīti antisemītiski apvainojumi, kas pārtapuši mītos un saglabājušies līdz mūsdienām, piemēram, mīti par to, ka ebreji rituāli slepkavo kristiešu bērnus, lai iegūtu asinis ebreju Lieldienu maizes pagatavošanai, un ka ebreji izraisījuši mēri u.tml. – pa laikam norisinājās ebreju grautiņi un segregācija, tika sludinātas antisemītiskas noskaņas un ebrejiem tika noteikta virkne aizliegumu. Kā teorētiski pamatota ideoloģija antisemītisms izveidojās Eiropā XIX gs. vidū, līdz ar [[Nacionālisms|nacionālisma]] nostiprināšanos. Kulmināciju sasniedza XX gs. pirmajā pusē [[Vācija|Vācijā]], kur bija svarīga [[Nacisms|nacistiskās]] ideoloģijas sastāvdaļa: 1930.-40. gados tika pieņemti aptuveni 400 likumi, kas ierobežoja ebreju tiesības; ebrejiem atņēma pilsonību, aizliedza ieņemt valsts amatus, nodarboties ar uzņēmējdarbību, strādāt par tiesnešiem, augstskolu pasniedzējiem, darboties mākslas un zinātnes jomā; atbrīvoja no militārā dienesta; ar likumu tika aizliegtas laulības starp vāciešiem un ebrejiem. | ||
| + | |||
| + | Antisemītisma formas: | ||
| + | * '''Reliģiskais antisemītisms''' – ebreju nīšana, kas balstās to atšķirīgajos reliģiskajos uzskatos. Kategoriskākajā izpausmē ebreji tiek vainoti Kristus noslepkavošanā. | ||
| + | * '''Rasistiskais/etniskais antisemītisms''' – ebreju nīšana, kas balstās pārliecībā, ka ebreji ir atšķirīga un mazvērtīgāka tauta un ka ebrejiem raksturīgas iedzimtas, nelabvēlīgas īpašības. | ||
| + | * '''Politiskais antisemītisms''' – ebreju nīšana, kas balstās pārliecībā, ka ebreji tiecas pēc varas uzurpēšanas un nacionālas vai vispasaules kundzības. | ||
| + | * '''Saimnieciskais/sociālais antisemītisms''' – ebreju nīšana, kas balstās pārliecībā, ka ebrejiem raksturīga sabiedriski kaitīga saimniekošanas forma ar tieksmi parazitēt uz līdzcilvēku rēķina. | ||
| + | * '''Ekonomiskais antisemītisms''' – ebreju nīšana, kas balstās pārliecībā, ka ebreju darbības ar naudu un kapitālu ir kaitīgas sabiedrības labklājībai un ekonomikas attīstībai. | ||
| + | * '''Kultūras antisemītisms''' – ebreju nīšana, kas balstās pārliecībā, ka ebreju radītā kultūra ir izvirtusi un negatīvi ietekmē vai izkropļo kultūras mantojumu. | ||
| + | |||
| + | Skat. arī [[holokausts]], [[kristālu nakts]] | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 12. rindiņa: | 24. rindiņa: | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | * [http://cilvektiesibas.org.lv/media/attachments/21/01/2016/antisemitisma_brosura.pdf Iļja Ļenskis, Didzis Bērziņš. Antisemītisma izpausmes: vēsture un mūsdienas. - Latvijas Cilvēktiesību centrs: Rīga, 2015.] | ||
| + | ---- | ||
* [http://www.european-forum-on-antisemitism.org/working-definition-of-antisemitism/latviesu-valoda-latvian/ Antisemītisma definīcija - european-forum-on-antisemitism.org] | * [http://www.european-forum-on-antisemitism.org/working-definition-of-antisemitism/latviesu-valoda-latvian/ Antisemītisma definīcija - european-forum-on-antisemitism.org] | ||
* [http://www.satori.lv/raksts/2378/Antisemitisms_un_iracionalisma_kultura Stīvens Bellers: Antisemītisms un iracionālisma kultūra - satori.lv] | * [http://www.satori.lv/raksts/2378/Antisemitisms_un_iracionalisma_kultura Stīvens Bellers: Antisemītisms un iracionālisma kultūra - satori.lv] | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 25. janvāris, plkst. 18.08
Antisemītisms (an. antisemitism, vc. Antisemitismus, kr. антисемитизм) - rasisma un ksenofobijas forma, iracionāla naidīga vēršanās pret ebrejiem, ebreju kopienas institūcijām un reliģiskām vietām, apsūdzot ebrejus sazvērestībā pret pārējo cilvēci, nelojalitātē mītnes zemei un naidīgumā pret līdzpilsoņiem neebrejiem, vainojot ebrejus visā, kas sabiedrībā ir slikts un nepareizs.
Jēdziens sastāv no divām daļām – “anti” jeb pret un “semītisms”, ar ko tiek apzīmētas Tuvo Austrumu senās tautas. Lai gan vēsturiski pie semītiem pieder ne tikai ebreji, bet arī arābi, asīrieši un feniķieši, mūsdienās ar antisemītisma jēdzienu pamatā tiek apzīmēta naidīga attieksme pret ebrejiem.
Sporādiska naidīga attieksme pret ebrejiem sastopama jau antīkajā pasaulē, arī viduslaikos, kad tika izplatīti antisemītiski apvainojumi, kas pārtapuši mītos un saglabājušies līdz mūsdienām, piemēram, mīti par to, ka ebreji rituāli slepkavo kristiešu bērnus, lai iegūtu asinis ebreju Lieldienu maizes pagatavošanai, un ka ebreji izraisījuši mēri u.tml. – pa laikam norisinājās ebreju grautiņi un segregācija, tika sludinātas antisemītiskas noskaņas un ebrejiem tika noteikta virkne aizliegumu. Kā teorētiski pamatota ideoloģija antisemītisms izveidojās Eiropā XIX gs. vidū, līdz ar nacionālisma nostiprināšanos. Kulmināciju sasniedza XX gs. pirmajā pusē Vācijā, kur bija svarīga nacistiskās ideoloģijas sastāvdaļa: 1930.-40. gados tika pieņemti aptuveni 400 likumi, kas ierobežoja ebreju tiesības; ebrejiem atņēma pilsonību, aizliedza ieņemt valsts amatus, nodarboties ar uzņēmējdarbību, strādāt par tiesnešiem, augstskolu pasniedzējiem, darboties mākslas un zinātnes jomā; atbrīvoja no militārā dienesta; ar likumu tika aizliegtas laulības starp vāciešiem un ebrejiem.
Antisemītisma formas:
- Reliģiskais antisemītisms – ebreju nīšana, kas balstās to atšķirīgajos reliģiskajos uzskatos. Kategoriskākajā izpausmē ebreji tiek vainoti Kristus noslepkavošanā.
- Rasistiskais/etniskais antisemītisms – ebreju nīšana, kas balstās pārliecībā, ka ebreji ir atšķirīga un mazvērtīgāka tauta un ka ebrejiem raksturīgas iedzimtas, nelabvēlīgas īpašības.
- Politiskais antisemītisms – ebreju nīšana, kas balstās pārliecībā, ka ebreji tiecas pēc varas uzurpēšanas un nacionālas vai vispasaules kundzības.
- Saimnieciskais/sociālais antisemītisms – ebreju nīšana, kas balstās pārliecībā, ka ebrejiem raksturīga sabiedriski kaitīga saimniekošanas forma ar tieksmi parazitēt uz līdzcilvēku rēķina.
- Ekonomiskais antisemītisms – ebreju nīšana, kas balstās pārliecībā, ka ebreju darbības ar naudu un kapitālu ir kaitīgas sabiedrības labklājībai un ekonomikas attīstībai.
- Kultūras antisemītisms – ebreju nīšana, kas balstās pārliecībā, ka ebreju radītā kultūra ir izvirtusi un negatīvi ietekmē vai izkropļo kultūras mantojumu.
Skat. arī holokausts, kristālu nakts
Literatūra par šo tēmu
- Stīvens Bellers. Antisemītisms. - Satori grāmatas: Rīga, 2009. - 160 lpp., ISBN 9789984396484
- Leo Dribins. Antisemītisms un tā izpausmes Latvijā: vēstures atskats. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2002. - 182 lapp. ISBN 9984601285
- Leo Dribins, Armands Gūtmanis, Marģeris Vestermanis. Latvijas ebreju kopiena: vēsture, traģēdija, atdzimšana. - LU Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2001 - 104 lpp.
- Antisemītisms un islamofobija Latvijā - pagātne, aktuālā situācija, risinājumi. - Latvijas Bībeles biedrība: Rīga, 2006. - 89 lpp. ISBN 9984564843
Resursi internetā par šo tēmu
- Antisemītisma definīcija - european-forum-on-antisemitism.org
- Stīvens Bellers: Antisemītisms un iracionālisma kultūra - satori.lv
- Rasu politika nacistiskajā Vācijā - uzdevumi.lv
- Antisemītisma apkarošanai nepieciešamie pasākumi - FRA preses relīze, Vīnē, 2013. gada 8. novembrī
