Atšķirības starp "Dīvainais karš" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(9 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Dīvainais karš''' - karastāvoklis starp Lielbritāniju un Franciju no vienas, un Vāciju no otras puses laikā no 1939. gada 3. septembra līdz 1940. g. 9. aprīlim, kad juridiski bija pasludināts karš, taču reāla karadarbība nenotika.
+
'''Dīvainais karš''' - karastāvoklis starp Lielbritāniju un Franciju no vienas, Vāciju un PSRS no otras puses laikā no 1939. gada septembra līdz 1940. gada aprīlim, kad kaktiski bija karš, taču reāla karadarbība nenotika (un neviena no Rietumvalstīm oficiāli nepieteica karu Vācijas sabiedrotajiem).
  
1939. g. 3. septembrī Lielbritānija un Francija - kā Polijas suverenitātes garantētājvalstis, - pieteica karu Vācijai, taču aktīvu karadarbību neuzsāka, jo 17. septembrī agresijā pret Poliju iesaistījās arī PSRS. Ja Lielbritānija un Francija kopā bija spēcīgākas par Vāciju, tad nu vajadzēja kardināli mainīt visus plānus un pārdislocēt bruņotos spēkus, jo nāksies karot vienlaikus gan pret Vāciju, gan PSRS. Rietumeiropu pārņēma šoks, diplomātiskās sarunas un jaunas stratēģijas izstrādāšana, apturot karaspēka izvēršanu pret Vāciju un neuzsākot militāru darbību. Tika izstrādāti jauni plāni (kas paņēma laiku), kā karot gan Eiropā, gan dot prettriecienu PSRS Aizkaukāzā. Tas bija karastāvoklis bez aktīvas karadarbības, ko dēva par "dīvaino karu" vai "sēdošo karu". 1940. g. 9. aprīlī, kad Vācija okupēja Dāniju un Norvēģiju, sabiedrotie nolēma ignorēt PSRS agresijas aktus (pret Poliju, Somiju, Rumāniju, Baltijas valstīm) un vērsties tikai pret Vāciju, uzsākot aktīvu karadarbību
+
1939. g. 3. septembrī Lielbritānija un Francija - kā Polijas suverenitātes garantētājvalstis, - pieteica karu Vācijai, taču aktīvu karadarbību neuzsāka, jo 17. septembrī agresijā pret Poliju iesaistījās arī PSRS. Ja Lielbritānija un Francija kopā sevi uzskatija par spēcīgākām, nekā Vācija, tad nu spēku samēri kardināli mainījās. Vajadzēja mainīt visus plānus un pārdislocēt bruņotos spēkus, jo nāksies karot vienlaikus gan pret Vāciju, gan PSRS. Tika apturēta karaspēka izvēršana pret Vāciju, sāktas diplomātiskās sarunas un jaunas stratēģijas izstrādāšana. Tika izstrādāti jauni plāni (kas paņēma laiku), kā karot gan Eiropā, gan dot prettriecienu PSRS Aizkaukāzā. Tas bija karastāvoklis bez aktīvas karadarbības, ko dēva par "dīvaino karu" vai "sēdošo karu".  
 +
 
 +
Plāns "Operation Pike" tika izstrādāts 1940. gada agrā pavasarī, un paredzēja: 1) ziemeļos palīdzēt Somijai, 2) bloķēt PSRS Tālo Austrumu piekrasti, 3) dot triecienu PSRS naftas ieguves rūpniecībai Aizkaukāzā. Mērķis bija sasaistīt Sarkano armiju ziemeļrietumos un paralizēt PSRS ekonomiku, lai tā nevarētu palīdzēt ar stratēģiskajiem resursiem Vācijai.
 +
 
 +
1940. gada aprīlī, kad Vācija okupēja Dāniju un Norvēģiju, sabiedrotie nolēma ignorēt PSRS agresijas aktus (pret Poliju, Somiju, Rumāniju, Baltijas valstīm) un vērsties tikai pret Vāciju, uzsākot aktīvu karadarbību
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
 
 +
* Patrick Osborn. Operation Pike: Britain versus the Soviet Union, 1939–1941. - Greenwood Publishing Group: Santa Barbara (CA), 2000. ISBN 978-0-313-31368-4
 +
* Richardson Charles O. French Plans for Allied Attacks on the Caucasus Oil Fields, January–April 1940. // French Historical Studies. 8 (1): 130–56. 1973. ISSN 0016-1071
  
 
[[Kategorija:Militārie konflikti un agresijas akti]]
 
[[Kategorija:Militārie konflikti un agresijas akti]]

Pašreizējā versija, 2021. gada 9. marts, plkst. 09.15

Dīvainais karš - karastāvoklis starp Lielbritāniju un Franciju no vienas, Vāciju un PSRS no otras puses laikā no 1939. gada septembra līdz 1940. gada aprīlim, kad kaktiski bija karš, taču reāla karadarbība nenotika (un neviena no Rietumvalstīm oficiāli nepieteica karu Vācijas sabiedrotajiem).

1939. g. 3. septembrī Lielbritānija un Francija - kā Polijas suverenitātes garantētājvalstis, - pieteica karu Vācijai, taču aktīvu karadarbību neuzsāka, jo 17. septembrī agresijā pret Poliju iesaistījās arī PSRS. Ja Lielbritānija un Francija kopā sevi uzskatija par spēcīgākām, nekā Vācija, tad nu spēku samēri kardināli mainījās. Vajadzēja mainīt visus plānus un pārdislocēt bruņotos spēkus, jo nāksies karot vienlaikus gan pret Vāciju, gan PSRS. Tika apturēta karaspēka izvēršana pret Vāciju, sāktas diplomātiskās sarunas un jaunas stratēģijas izstrādāšana. Tika izstrādāti jauni plāni (kas paņēma laiku), kā karot gan Eiropā, gan dot prettriecienu PSRS Aizkaukāzā. Tas bija karastāvoklis bez aktīvas karadarbības, ko dēva par "dīvaino karu" vai "sēdošo karu".

Plāns "Operation Pike" tika izstrādāts 1940. gada agrā pavasarī, un paredzēja: 1) ziemeļos palīdzēt Somijai, 2) bloķēt PSRS Tālo Austrumu piekrasti, 3) dot triecienu PSRS naftas ieguves rūpniecībai Aizkaukāzā. Mērķis bija sasaistīt Sarkano armiju ziemeļrietumos un paralizēt PSRS ekonomiku, lai tā nevarētu palīdzēt ar stratēģiskajiem resursiem Vācijai.

1940. gada aprīlī, kad Vācija okupēja Dāniju un Norvēģiju, sabiedrotie nolēma ignorēt PSRS agresijas aktus (pret Poliju, Somiju, Rumāniju, Baltijas valstīm) un vērsties tikai pret Vāciju, uzsākot aktīvu karadarbību

Literatūra par šo tēmu

  • Patrick Osborn. Operation Pike: Britain versus the Soviet Union, 1939–1941. - Greenwood Publishing Group: Santa Barbara (CA), 2000. ISBN 978-0-313-31368-4
  • Richardson Charles O. French Plans for Allied Attacks on the Caucasus Oil Fields, January–April 1940. // French Historical Studies. 8 (1): 130–56. 1973. ISSN 0016-1071