Atšķirības starp "Nacionālie partizāni Latvijā" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Latvijas nacionālie partizāni''' jeb '''mežabrāļi''' (an. ''Latvian national partisans'', kr. ''Латышские национальные партизаны, Лесные братья'') - bruņotas pretošanās [[PSRS]] okupācijas režīmam [[LPSR]] 1944.-1956. gados dalībnieki: bijušie [[Latviešu brīvprātīgo leģions|leģionāri]], dezertieri, tie, kas nevēlējās, lai viņus iesauktu Sarkanajā armijā u.c. personas, kurām šādu vai citādu iemeslu dēļ nebija iespējas vai vēlēšanās dzīvot legāli padomju režīma apstākļos, un kas īstenoja partizānu taktikas uzbrukumus vietējās varas pārstāvjiem un atbalstītājiem. | '''Latvijas nacionālie partizāni''' jeb '''mežabrāļi''' (an. ''Latvian national partisans'', kr. ''Латышские национальные партизаны, Лесные братья'') - bruņotas pretošanās [[PSRS]] okupācijas režīmam [[LPSR]] 1944.-1956. gados dalībnieki: bijušie [[Latviešu brīvprātīgo leģions|leģionāri]], dezertieri, tie, kas nevēlējās, lai viņus iesauktu Sarkanajā armijā u.c. personas, kurām šādu vai citādu iemeslu dēļ nebija iespējas vai vēlēšanās dzīvot legāli padomju režīma apstākļos, un kas īstenoja partizānu taktikas uzbrukumus vietējās varas pārstāvjiem un atbalstītājiem. | ||
| − | Partizānu apkarošana un iznīcināšana bija uzticēta PSRS VDM Iekšējā karaspēka vienībām un to palīgvienībām, t.s. [[Iznīcinātāju bataljoni|iznīcinātājiem]]. [[LKP CK]] orgdaļas vadītāja Drozda slepenajā ziņojumā minēts, ka laikā no 1944. līdz 1953. gada oktobrim likvidētas ap 900 "bandītu" (nacionālo partizānu) vienības ar 9764 partizāniem un 10 268 partizāni legalizējušies. Partizāni | + | Partizānu apkarošana un iznīcināšana bija uzticēta PSRS VDM Iekšējā karaspēka vienībām un to palīgvienībām, t.s. [[Iznīcinātāju bataljoni|iznīcinātājiem]]. [[LKP CK]] orgdaļas vadītāja Drozda slepenajā ziņojumā minēts, ka laikā no 1944. līdz 1953. gada oktobrim likvidētas ap 900 "bandītu" (nacionālo partizānu) vienības ar 9764 partizāniem un 10 268 partizāni legalizējušies. Partizāni šajā laikā veikuši 2659 uzbrukumus jaunajai varai simpatizējošiem iedzivotājiem vai varas amatpersonām un to ģimenes locekļiem. <ref>[http://vip.latnet.lv/LPRA/Part_kara_upuri.htm Strods H. Latvijas Nacionālo partizānu kara upuri (1944-1953). // Latvijas Vēstnesis]</ref> |
| − | + | Partizānu karš ilga līdz 1949. gada 25. marta Latvijas iedzīvotāju masveida [[Latvijas iedzīvotāju deportācija (1949.)|deportācijai]] (kā rezultātā baiļu dēļ apsīka civiliedzīvotāju atbalsts pretošanās kustībai). 1950. gadu pirmajā pusē tas strauji gāja mazumā, darbojās vien 9 partizānu grupas. | |
| − | + | 1953. gada [[LPSR]] iekšlietu ministra Zujāna slepenajā ziņojumā LKP CK minēts, ka no nacionālajiem partizāniem krituši 2422 (12,1%), arestēti 7342 (36,7%), legalizējušies 10 268 (51,2%), kopā 20 032 cilvēki. Pārējie 161 vēl esot mežā.<ref>[http://vip.latnet.lv/LPRA/Part_kara_upuri.htm Strods H. Latvijas Nacionālo partizānu kara upuri (1944-1953). // Latvijas Vēstnesis]</ref> | |
| + | |||
| + | Pēdējā partizānu grupa, kuru toreizējais [[VDK]] priekšsēdētājs Jānis Vēvers aicināja legalizēties, solot netiesāt, bija trīs vīru lielā Staņislava Zavadska grupa, kas padevās 1956. gada oktobrī.<ref>[http://vip.latnet.lv/LPRA/pec_kara.htm Zirnis E. Pēc kara. // Diena, 2005. gada 28. maijs.]</ref> | ||
{| border="1" width="100%" cellpadding="2" cellspacing="0" | {| border="1" width="100%" cellpadding="2" cellspacing="0" | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 23. marts, plkst. 10.53
Latvijas nacionālie partizāni jeb mežabrāļi (an. Latvian national partisans, kr. Латышские национальные партизаны, Лесные братья) - bruņotas pretošanās PSRS okupācijas režīmam LPSR 1944.-1956. gados dalībnieki: bijušie leģionāri, dezertieri, tie, kas nevēlējās, lai viņus iesauktu Sarkanajā armijā u.c. personas, kurām šādu vai citādu iemeslu dēļ nebija iespējas vai vēlēšanās dzīvot legāli padomju režīma apstākļos, un kas īstenoja partizānu taktikas uzbrukumus vietējās varas pārstāvjiem un atbalstītājiem.
Partizānu apkarošana un iznīcināšana bija uzticēta PSRS VDM Iekšējā karaspēka vienībām un to palīgvienībām, t.s. iznīcinātājiem. LKP CK orgdaļas vadītāja Drozda slepenajā ziņojumā minēts, ka laikā no 1944. līdz 1953. gada oktobrim likvidētas ap 900 "bandītu" (nacionālo partizānu) vienības ar 9764 partizāniem un 10 268 partizāni legalizējušies. Partizāni šajā laikā veikuši 2659 uzbrukumus jaunajai varai simpatizējošiem iedzivotājiem vai varas amatpersonām un to ģimenes locekļiem. [1]
Partizānu karš ilga līdz 1949. gada 25. marta Latvijas iedzīvotāju masveida deportācijai (kā rezultātā baiļu dēļ apsīka civiliedzīvotāju atbalsts pretošanās kustībai). 1950. gadu pirmajā pusē tas strauji gāja mazumā, darbojās vien 9 partizānu grupas.
1953. gada LPSR iekšlietu ministra Zujāna slepenajā ziņojumā LKP CK minēts, ka no nacionālajiem partizāniem krituši 2422 (12,1%), arestēti 7342 (36,7%), legalizējušies 10 268 (51,2%), kopā 20 032 cilvēki. Pārējie 161 vēl esot mežā.[2]
Pēdējā partizānu grupa, kuru toreizējais VDK priekšsēdētājs Jānis Vēvers aicināja legalizēties, solot netiesāt, bija trīs vīru lielā Staņislava Zavadska grupa, kas padevās 1956. gada oktobrī.[3]
| Kategorija | Nogalināti | % | Ievainoti | % | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| NKGB, VDM, VDK štata darbinieki | 569 | 25,8 | 377 | 36,4 | 946 |
| NKVD, VDM karaspēka karavīri un tehniskais personāls | 259 | 11,7 | 222 | 21,5 | 481 |
| NKVD, IeM štata darbinieki | 111 | 5,0 | 46 | 4,5 | 157 |
| Iznīcinātāju bataljonu karavīri | 199 | 9,0 | 109 | 10,5 | 308 |
| Civilpersonas: ierēdņi, koloboracionisti, to ģimenes locekļi (sievas, vīri, bērni, vecāki, u.c. radinieki) | 1070 | 48,5 | 281 | 27,1 | 1351 |
| Kopā | 2208 | 100 | 1035 | 100 | 3243 |
Piezīme: "Latvijas Nacionālo partizānu apvienība" atrodas Rīgā, Antonijas iela 6 3.st., tālrunis: (+371) 67220635
Satura rādītājs
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Strods H. Latvijas Nacionālo partizānu kara upuri (1944-1953). // Latvijas Vēstnesis
- ↑ Strods H. Latvijas Nacionālo partizānu kara upuri (1944-1953). // Latvijas Vēstnesis
- ↑ Zirnis E. Pēc kara. // Diena, 2005. gada 28. maijs.
- ↑ Strods H. Latvijas Nacionālo partizānu kara upuri (1944-1953). // Latvijas Vēstnesis
Gulbenes apriņķis, 1949. gada rudens.
Cēsu apriņķis, 1951. gada vasara.
Nautrēnu-Nūrmernes grupa
1952.
1949.
Pēteris Ābols (1950.)
Cēsu apriņķis, 1950.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas nacionālo partizānu karš: Dokumenti un materiāli 1944-1956. Sastādījis un komentējis Strods, H. - Rīga: Preses nams, 1999.
- Nacionālā pretošanās komunistiskajiem režīmiem Austrumeiropā pēc Otrā pasaules kara: Starptautiskās konferences materiāli, 2005. gada 7.–8. jūnijs, Rīga. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2006. – 287 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 17. sēj.)
- Ainārs Bambals. PSRS Valsts drošības ministrijas iznīcinātāju bataljonu darbība Kurzemes piekrastē. // Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 359 lpp. (7.-28. lpp.)
- Biezais Haralds. Nacionālie partizāni. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1992. Nr.4., 132.-144. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- LR likums "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu"
- Noziegumi pret cilvēci – Nacionālie partizāni: publikāciju krājums
- Latviešu leģionāri nacionālo partizānu rindās (no „Latviešu Leģionāri“: Daugavas vanagi, 2005)
- Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības statūti.
- Nacionālo partizānu kara piemiņas vietu saraksts
- Latvijas Komunistiskās partijas “sevišķās mapes” dokumenti par latviešu “buržuāzisko nacionālistu” darbību (1944-1963) - LVA
- Latvijas PSR prokurora A.Mišutina ziņojums Par naidīgo kontrrevolucionāro elementu palieku likvidācijas veidiem Latvijas PSR. (1948.gada 21.septembrī)
- LPSR IeTK Bandītisma apkarošanas daļas priekšnieka vietnieka, valsts drošības majora Bedika instrukcija par tīrīšanām, kas izvēršamas, ieejot Latvijas teritorijā. (1944. gada 26. maijā)
- Viena diena no Alberta Pūces dienasgrāmatas „Partizāņu gaitās“ (no 23. burtnīcas), 1946. gada 23. jūnijs
- Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas biroja lēmums par papildpasākumiem cīņai ar nacionālajiem partizāniem un iznīcinātāju bataljonu nostiprināšanu. 1945.gada 16.jūnijā
- Neiburgs U. Latviešu nacionālā pretošanās kustība un Rietumu sabiedrotie (1941-1945) - disertācija, LU: Rīga, 2011.
