Atšķirības starp "Latvijas pilsoņi Sarkanajā armijā" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
 
(67 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
[[Attēls:43_latvian_guard_flag.png‎|right|thumb|200px|43. gvardes divizijas karogs]]
+
1940. gada vasarā [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijai nonākot PSRS okupācijas varā]], tās armija tika reformēta un pārdēvēta  par [[Latvijas PSR]] '''Tautas armiju''', bet ar 10. jūlija [[VK(b)P]] CK Politbiroja lēmumu okupētās [[Latvijas Tautas armija]] tika iekļauta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā kā [[24. teritoriālais korpuss]]. No tā paliekām 1941. gada rudenī izveidoja [[201. Latvijas strēlnieku divīzija|201. Latvijas strēlnieku divīziju]] (Par izcilību kaujās pie Staraja Rusas, 25.10.1942. to pārdēvēja, piešķirot "[[43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija]]s" nosaukumu). Kritušo vietā vienības papildināja ar PSRS pilsoņiem - 1942. gada beigās latviešu bija vien 47%, un to īpatsvars mazinājās ar katru kauju. 1944. gada augusta sākumā 130. Latviešu strēlnieku korpusā bija apmēram 16 000 karavīru (no tiem 7537 karavīri 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijā, 7367 karavīri 308. latviešu strēlnieku divīzijā un 853 karavīri korpusa vadības vienībās).  
−
[[Attēls:43_latvian_guard_division.jpg‎|right|thumb|200px|43. latviešu strēlnieku divīzijas bataljona komandieri pēc kaujām pie Maskavas. 1941. gada decembris vai 1942. gada janvāris. Foto no LNVM krājuma]]
 
−
Kopā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] rindās 2. Pasaules kara laikā cīnījās gandrīz 100 000 latviešu karavīru. No 1944. gada augusta līdz 1945. gada jūnijam sarkanajā armijā mobilizēja 57 422 Latvijas iedzīvotājus.
 
  
−
==Komentāri ==
+
Pēc [[Vērmahts|Vācijas armijas]] padzīšanas no Latvijas teritorijas, no 1944. gada augusta līdz 1945. gada jūnijam SA mobilizēja 57 422 Latvijas pilsoņus. 1945. gada janvārī piederīgie saņēma 1999, bet no 1945. gada marta līdz novembrim - 7444 nāves ziņas par savu tuvinieku bojāeju;  līdz 1945. gada janvārim no Sarkanās armijas bija dezertējuši 2254 cilvēki, bet līdz 1946. gadam iznīcinātāju bataljonu kaujinieki arestēja 5750 vīriešus, kuri bija izvairījušies no iesaukšanas armijā vai dezertējuši no tās.
  
−
1940. gada vasarā [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijai nonākot PSRS okupācijas varā]], tās armija tika reformēta un pārdēvēta  par [[Latvijas PSR]] '''Tautas armiju''', bet ar 10. jūlija [[VK(b)P]] CK Politbiroja lēmumu okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā kā ''teritoriālie korpusi'' (vēlāk to apstiptināja un sīkāk reglamentēja [[VK(b)P]] CK Politbiroja 14. augusta lēmums un [[PSRS TKP]] - ''Tautas Komisāru padomes'' - aizsardzības tautas komisāra 17. augusta pavēle).
+
Kopā [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] rindās 2. Pasaules kara laikā bija spiesti karot gandrīz 100 000 Latvijas pilsoņu, no tiem krita aptuveni 35 000 vīri. 18 000 tika apbalvoti ar PSRS kaujas ordeņiem un medaļām, no tiem 3 - jaunākajam leitnantam Jānim Vilhelmam, gvardes kapteinim Mihailam Orlovam un gvardes apakšpulkvedim Jānim Rainbergam - tika piešķirts augstākais apbalvojums: Padomju Savienības varoņa nosaukums.  
  
−
1941. gada 22. jūnijā, karadarbībai skarot Latvijas teritoriju, korpusa sastāvā atradās mazāk par 3000 latviešu karavīriem. Atkāpjoties kopā ar pārējām [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] daļām austrumu virzienā, un iesaistoties kaujās Latvijas-PSRS robežas tuvumā, korpuss pamazām izira.  
+
1956. gadā tika izformētas visas [[Padomju armija]]s etniskās daļas.
  
−
1941. gada jūlijā Igaunijas teritorijā no šiem bijušās Latvijas armijas regulārā iesaukuma karavīriem un tur nokļuvušajiem Latvijas iedzīvotājiem - strādnieku gvardes kaujiniekiem un padomju aktīvistiem, - tika izveidoti divi latviešu strēlnieku pulki. Cīņās pie Ļeņingradas tie cieta smagus zaudējumus, un 1941. gada septembrī to pārpalikumu apvienoja '''76. atsevišķajā latviešu strēlnieku pulkā''', kurš turpmākajās cīņās gandrīz pilnībā tika iznīcināts.
+
== ==
 +
<center><gallery>
 +
Attēls:Viesturs_Zulters_1941_04.jpg|karavīrs Viesturs Zulters, 1942. gada aprīlis
 +
Attēls:43_latvian_guard_division.jpg|bataljona komandieri pēc kaujām pie Maskavas. 12.1941. vai 01.1942.
 +
Attēls:Tanku_kolonna_Latvijas_strelnieks.jpg|tanku bataljona "Latvijas strēlnieks" tankisti
 +
Attēls:Janis_Roze_1944.jpg|izlūks-diversants Jānis Roze
 +
Attēls:Milunas.jpg|sanitāre Valentīna Miļunasa
 +
Attēls:Latvstrelnieki_1944_rudens.png|1944. gada rudens sākumā
 +
</gallery></center>
  
−
1941. gada 3. augustā Staļins deva rīkojumu par latviešu strēlnieku divīzijas izveidošanu. '''201. latviešu strēlnieku divīziju''' uzsāka formēt Gorohovecas nometnē, netālu no Maskavas. Tās personālsastāvu veidoja kauju zaudējumu dēļ izformēto latviešu karaspēka daļu karavīri, bet vēlāk galvenokārt Krievijas latvieši, savukārt kara pēdējā fāzē arī citu tautību karavīri. Paralēli Gorohovecas nometnē bāzējās '''1. atsevišķais latviešu rezerves pulks''', kurā apmācību izgāja aptuveni 33 000 karavīru, kurus pakāpeniski nosūtīja uz 201. (43. gvardes) latviešu strēlnieku divīziju, papildinot tās personālsastāvu pēc zaudējumiem kaujās.
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
−
 
 
−
201. latviešu strēlnieku divīzija piedalījās 1942. gada kaujās pie Maskavas, Staraja Rusas un Demjanskas. Par izcilību kaujās, oktobrī tai piešķīra '''43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas''' nosaukumu.
 
−
 
 
−
1943. gadā izveidoja '''1591. zenītartilērijas pulku''' un '''1. latviešu bumbvedēju aviācijas pulku''', kuru pamatu veidoja bijušās Latvijas armijas apmācību izgājušie karavīri.
 
−
 
 
−
1944. gada jūnijā uz 1. atsevišķais latviešu rezerves pulka bāzes tika izveidota '''308. latviešu strēlnieku divīzija'''.
 
−
 
 
−
1944. gada jūlijā 43. gvardes divīziju un 308. divīziju apvienoja '''130. latviešu strēlnieku korpusā''', kas piedalījās cīņās pie Rēzeknes, Daugavpils, Madonas, Krustpils un Rīgas, bet kara beigās cīnījās Kurzemes frontē.
 
−
 
 
−
1945. gada janvārī piederīgie saņēma 1999, bet no 1945. gada marta līdz novembrim - 7444 nāves ziņas par savu tuvinieku bojāeju;  līdz 1945. gada janvārim no Sarkanās armijas bija dezertējuši 2254 cilvēki, bet no 1944. līdz 1946. gadam iznīcinātāju bataljonu kaujinieki bija arestējuši 5750 vīriešus, kuri bija izvairījušies no iesaukšanas vai dezertējuši.
 
−
 
 
−
== Literatūra ==
 
  
 
* Strods H. PSRS kaujinieki Latvijā (1941-1945) II - LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds: Rīga, 2007.
 
* Strods H. PSRS kaujinieki Latvijā (1941-1945) II - LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds: Rīga, 2007.
 
* Vārpa I. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, padomju Krievijas un PSRS karogiem. Latviešu strēlnieki triju vēstures laikmetu griežos. - Tapals: Rīga, 2006. ISBN: 9984792110
 
* Vārpa I. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, padomju Krievijas un PSRS karogiem. Latviešu strēlnieki triju vēstures laikmetu griežos. - Tapals: Rīga, 2006. ISBN: 9984792110
 +
* Jermacāne I. Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā : 1941. gada 22. jūnijs–1942. gada 5. oktobris karavīru rakstītajās vēstulēs. // Latvijas arhīvi. 2006., Nr.4., 78.-116. lpp.
 +
* Ilze Jermacāne. Latvijas Valsts arhīva 185. fonds, 5. apraksts: "Kara gadu vēstules". Vispārējs kolekcijas raksturojums. // Latvijas arhīvi. 2006. Nr.3. 138.-167. lpp. ISSN 1407-2270
 +
* Žvinklis Arturs. Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā (1940. gada septembris - 1944. gada jūnijs). // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2005. Nr.4., 77.-105. lpp.
 +
* (Divas) puses: Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās. / Uldis Neiburgs, Vita Zelče (red.) - Mansards: Rīga, 2011
 +
----
 +
* Cавченко В. Латышские формирования Советской армии на фронтах Великой отечественной войны. - Рига, 1975
  
−
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 +
* [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Latviešu%20strēlnieku%20divīzijas/32458 Latviešu strēlnieku divīzijas // Letonika]
 
* [http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf Neiburgs U. Latviešu karavīri Vācijas un PSRS armijās: galvenās problēmas.]
 
* [http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf Neiburgs U. Latviešu karavīri Vācijas un PSRS armijās: galvenās problēmas.]
 
* [http://www2.la.lv/lat/arhivs/vesture/?doc=438&ins_print Neiburgs U. Pret savu gribu sarkanajā armijā.]
 
* [http://www2.la.lv/lat/arhivs/vesture/?doc=438&ins_print Neiburgs U. Pret savu gribu sarkanajā armijā.]
 
* [http://www.gramata21.lv/users/pormals_janis/p1.html Pormals J. 24. teritoriālais korpuss – latvieši Sarkanajā armijā]
 
* [http://www.gramata21.lv/users/pormals_janis/p1.html Pormals J. 24. teritoriālais korpuss – latvieši Sarkanajā armijā]
 +
* [http://www.lacplesis.com/TERITORIALA_KORPUSA_FORMESANA.html Teritoriālā korpusa formēšana. // Latviešu karavīrs Otrā pasaules kara laikā.]
 
* [http://www.nordik.lv/index.php?1&7&view=book-detail&&bookid=524&showimg=&readroom=1 Vārpa I. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, padomju Krievijas un PSRS karogiem.]
 
* [http://www.nordik.lv/index.php?1&7&view=book-detail&&bookid=524&showimg=&readroom=1 Vārpa I. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, padomju Krievijas un PSRS karogiem.]
 +
* [http://www.historia.lv/publikacijas/narativ/1944_1955/014.htm Artura Mauriņa stāstījums. - historia.lv]
 +
* [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/78-116-VESTURE-Jermacane.pdf  Jermacāne I. Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā (1941. gada 22. jūnijs – 1942. gada 5. oktobris) karavīru rakstītajās vēstulēs. // Latvijas Arhīvi. Nr3., 2006.]
 +
* [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/78-116-VESTURE-Jermacane.pdf Jermacāne I. Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā (1941. gada 22. jūnijs – 1942. gada 5. oktobris) karavīru rakstītajās vēstulēs. // Latvijas Arhīvi. Nr4., 2006.]
 +
* [http://zagarins.net/jg/jg66/JG66-68_Ekmanis.htm Rolfs Ekmanis. Latviešu rakstnieki Iekškrievijā 1941.-1945. // Jaunā Gaita nr. 66, 1967]
 +
* [http://vip.latnet.lv/lpra/lsarkarm.htm Gundare I. Latviešu likteņi sarkanajā armijā.]
 +
* [http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2012_files/2numurs/I_Jermacane_Julija_Berzina_liecibas_LVIZ_2012_2.pdf Jūlija Bērziņa liecības par Sarkanās armijas 201. (43. gvardes) latviešu strēlnieku divīziju 1942.–1945. gadā (atmiņas publicēšanai sagatavojusi un komentējusi Ilze Jermacāne). // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2012., Nr.2(83), 108.–152. lpp.]
 +
----
 +
* [http://warmech.narod.ru/1941war/nwf/nwflat_2.html Илья Мощанский. 24-й латышский стрелковый корпус в боях с 22 июня]
 +
* [http://gkaf.narod.ru/kirillov/ref-liter/oi2001-6-war.html Кирсанов Н.А., Дробязко С.И. Национальные и добровольческие формирования по разные стороны фронта. // Отечественная история, 2001, № 6. С. 60-75.]
 +
* [http://www.kapitalist.lv/2007-10-01/693.html Гуревич A. От Сталинграда до Праги - танковая колонна "Латвияс стрелниекс"]
 +
* [http://www.ves.lv/article/55003 Виктор Авотиньш. Куда "пропали" латышские стрелки Второй мировой войны? // "7 секретов", № 37. 2008]
 +
* [http://www.e-reading.org.ua/bookreader.php/89162/Pribaltika_protiv_fashizma._Sovetskie_pribaltiiiskie_divizii_v_Velikoii_Otechestvennoii_voiine.html Петренко А.И. Советские прибалтийские дивизии в Великой Отечественной войне]
 +
* [http://www.runivers.ru/doc/d2.php?SECTION_ID=6953&PORTAL_ID=6363 Латвийские формирования в составе Красной армии в 1940 – 1945 гг.]
 +
* [https://www.netzulim.org/R/OrgR/Library/Shneer/Shneer_Plen/glava6kr_ar%5B2%5D.htm?fbclid=IwAR2NGnRt7mkd3a-43aiYxVTqzxDyojZu3hT6IGRfzF2zhSvrNI-4C4-CMDI Латышская (Латвийская) дивизия. II том, Часть I (Евреи в Красной Армии 1918-1940 гг. и во время Великой Отечественной войны 1941-1945 гг.), Глава 6 // Арон Шнеер. Плен : Советские военнопленные в Германии 1941-1945. - Мосты культуры / Гешарим, 2005]
 +
* [https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2021/05/19/istorik-latyshi-srazhavshiesya-na-storone-sssr-byli-elitnymi-chastyami Латыши, сражавшиеся на стороне СССР, были элитными частями - интервью в Latvijas Avīze с историком Илзе Йермацане]
  
−
[[Category:Latvijas vēsture]]
+
[[Kategorija:Sarkanā armija]]
 +
[[Kategorija:Sarkanās armijas vienības]]
 +
[[Kategorija:PSRS armija]]

Pašreizējā versija, 2021. gada 19. maijs, plkst. 12.43

1940. gada vasarā Latvijai nonākot PSRS okupācijas varā, tās armija tika reformēta un pārdēvēta par Latvijas PSR Tautas armiju, bet ar 10. jūlija VK(b)P CK Politbiroja lēmumu okupētās Latvijas Tautas armija tika iekļauta Sarkanās armijas sastāvā kā 24. teritoriālais korpuss. No tā paliekām 1941. gada rudenī izveidoja 201. Latvijas strēlnieku divīziju (Par izcilību kaujās pie Staraja Rusas, 25.10.1942. to pārdēvēja, piešķirot "43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas" nosaukumu). Kritušo vietā vienības papildināja ar PSRS pilsoņiem - 1942. gada beigās latviešu bija vien 47%, un to īpatsvars mazinājās ar katru kauju. 1944. gada augusta sākumā 130. Latviešu strēlnieku korpusā bija apmēram 16 000 karavīru (no tiem 7537 karavīri 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijā, 7367 karavīri 308. latviešu strēlnieku divīzijā un 853 karavīri korpusa vadības vienībās).

Pēc Vācijas armijas padzīšanas no Latvijas teritorijas, no 1944. gada augusta līdz 1945. gada jūnijam SA mobilizēja 57 422 Latvijas pilsoņus. 1945. gada janvārī piederīgie saņēma 1999, bet no 1945. gada marta līdz novembrim - 7444 nāves ziņas par savu tuvinieku bojāeju; līdz 1945. gada janvārim no Sarkanās armijas bija dezertējuši 2254 cilvēki, bet līdz 1946. gadam iznīcinātāju bataljonu kaujinieki arestēja 5750 vīriešus, kuri bija izvairījušies no iesaukšanas armijā vai dezertējuši no tās.

Kopā Sarkanās Armijas rindās 2. Pasaules kara laikā bija spiesti karot gandrīz 100 000 Latvijas pilsoņu, no tiem krita aptuveni 35 000 vīri. 18 000 tika apbalvoti ar PSRS kaujas ordeņiem un medaļām, no tiem 3 - jaunākajam leitnantam Jānim Vilhelmam, gvardes kapteinim Mihailam Orlovam un gvardes apakšpulkvedim Jānim Rainbergam - tika piešķirts augstākais apbalvojums: Padomju Savienības varoņa nosaukums.

1956. gadā tika izformētas visas Padomju armijas etniskās daļas.

  • karavīrs Viesturs Zulters, 1942. gada aprīlis

  • bataljona komandieri pēc kaujām pie Maskavas. 12.1941. vai 01.1942.

  • tanku bataljona "Latvijas strēlnieks" tankisti

  • izlūks-diversants Jānis Roze

  • sanitāre Valentīna Miļunasa

  • 1944. gada rudens sākumā

Literatūra par šo tēmu

  • Strods H. PSRS kaujinieki Latvijā (1941-1945) II - LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds: Rīga, 2007.
  • Vārpa I. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, padomju Krievijas un PSRS karogiem. Latviešu strēlnieki triju vēstures laikmetu griežos. - Tapals: Rīga, 2006. ISBN: 9984792110
  • Jermacāne I. Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā : 1941. gada 22. jūnijs–1942. gada 5. oktobris karavīru rakstītajās vēstulēs. // Latvijas arhīvi. 2006., Nr.4., 78.-116. lpp.
  • Ilze Jermacāne. Latvijas Valsts arhīva 185. fonds, 5. apraksts: "Kara gadu vēstules". Vispārējs kolekcijas raksturojums. // Latvijas arhīvi. 2006. Nr.3. 138.-167. lpp. ISSN 1407-2270
  • Žvinklis Arturs. Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā (1940. gada septembris - 1944. gada jūnijs). // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2005. Nr.4., 77.-105. lpp.
  • (Divas) puses: Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās. / Uldis Neiburgs, Vita Zelče (red.) - Mansards: Rīga, 2011
  • Cавченко В. Латышские формирования Советской армии на фронтах Великой отечественной войны. - Рига, 1975

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Latvijas_pilsoņi_Sarkanajā_armijā&oldid=72515"