Atšķirības starp "Baltijas vēstures un senatnes pētniecības biedrība" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Baltijas provinču vēstures un senatnes pētniecības biedrība''' (''Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands'') - sabiedriska organizācija laikā no 1834. gada līdz 1939. gadam, zinātniskā biedrība [[Baltijas guberņas|Baltijas provincēs]] (lielākā daļa tās biedru bija [[vācbaltieši]], jo tā bija sabiedrības intelektuālākā grupa), kas mērķtiecīgi un apzināti vienoja Baltijas provinces un pētīja kopīgo lokālo vēsturi. | '''Baltijas provinču vēstures un senatnes pētniecības biedrība''' (''Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands'') - sabiedriska organizācija laikā no 1834. gada līdz 1939. gadam, zinātniskā biedrība [[Baltijas guberņas|Baltijas provincēs]] (lielākā daļa tās biedru bija [[vācbaltieši]], jo tā bija sabiedrības intelektuālākā grupa), kas mērķtiecīgi un apzināti vienoja Baltijas provinces un pētīja kopīgo lokālo vēsturi. | ||
| − | Starpkaru periodā biedrība un tās paspārnē izveidotais Baltijas arhitektūras pieminekļu arhīvs (''Das Baltische Baudenkmäler-Archiv'') lielā mērā pat konkurēja ar pēc tā parauga izveidoto Izglītības ministrijas pakļautībā | + | Starpkaru periodā biedrība un tās paspārnē izveidotais Baltijas arhitektūras pieminekļu arhīvs (''Das Baltische Baudenkmäler-Archiv'') lielā mērā pat konkurēja ar pēc tā parauga izveidoto Izglītības ministrijas pakļautībā esošo Pieminekļu valdes arhīvu. 1936. gadā biedrības arhīvā un Doma muzejā uzkrātās vērtības knacionalizēja LR Pieminekļu valde. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2021. gada 28. maijs, plkst. 14.05
Baltijas provinču vēstures un senatnes pētniecības biedrība (Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands) - sabiedriska organizācija laikā no 1834. gada līdz 1939. gadam, zinātniskā biedrība Baltijas provincēs (lielākā daļa tās biedru bija vācbaltieši, jo tā bija sabiedrības intelektuālākā grupa), kas mērķtiecīgi un apzināti vienoja Baltijas provinces un pētīja kopīgo lokālo vēsturi.
Starpkaru periodā biedrība un tās paspārnē izveidotais Baltijas arhitektūras pieminekļu arhīvs (Das Baltische Baudenkmäler-Archiv) lielā mērā pat konkurēja ar pēc tā parauga izveidoto Izglītības ministrijas pakļautībā esošo Pieminekļu valdes arhīvu. 1936. gadā biedrības arhīvā un Doma muzejā uzkrātās vērtības knacionalizēja LR Pieminekļu valde.
Literatūra par šo tēmu
- Zaļuma K. Neredzamā bibliotēka: Latvijas Nacionālās bibliotēkas 14 vēsturiskās kolekcijas. - Latvijas Nacionālā bibliotēka: Rīga, 2019. 44.-58.lpp.
- Deutschbaltisches biographisches Lexikon 1710–1960. - Köln/Wien, 1970
- Oskar Angelus. Esten und Deutsche in ihren gegenseitigen Beziehungen, Oskar Büttner: Aus dem Leben in Libau am Beginn des vorigen Jahrhunderts, Burchard von Klot: Die Dokumente der Affaire Stryk,Erinnerungen. / Baltische Hefte, 14. Band, 1968, 316 S.
