Atšķirības starp "Rīgas guberņa" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
 
(22 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Rīgas guberņa''' (kr. ''Рижская губерния'') - administratīvi teritoriāla vienība, [[guberņa]] [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā no 1713. līdz 1783. gadam. Sākotnēji, kopš 1630. gada [[Zviedrijas karaliste]]s iekarotajā Vidzemē īpaša administratīva vienība '''Rīgas bubernatūra''', dēvēta arī par '''Zviedru Vidzemi'''. Ietvēra Vidzemi un Dienvidigauniju: Rīgas, Cēsu, Pērnavas un Tērbatas apriņķus (no 1660. gada arī Roņu salu). XII gs. pirmajā pusē gubernatūras apriņķi tika sadalīti pils novados, bet gs. otrajā pusē - draudzēs. Pēc Vidzemes iekļaušanas Krievijas impērijā, 28.07.1713. izveidota '''Rīgas guberņa''', kurā ietilpa Vidzemes un Smoļenskas provinces (1719. gada oktobrī Smoļenskas provinci no guberņas atdalīja): Rīgas, Cēsu, Pērnavas un Sāmsalas apriņķi. 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi, 1783. gadā - Slokas novadu.
+
[[Attēls:Livonia_Governorate_1820.jpg‎‎|right|thumb|200px|Vidzemes guberņas teritorija ap 1820. gadu (bijusī Rīgas guberņa)]]
 +
'''Rīgas guberņa''' (kr. ''Рижская губерния'', vāc. ''Rigaer gouvernement'', angl. ''Riga Governorate'') - pēc t.s. [[Zviedru Vidzeme]]s iekļaušanas [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], 28.07.1713. izveidota administratīvi teritoriāla vienība ([[guberņa]]), kurā ietilpa Rīgas, Cēsu, Pērnavas un Sāmsalas [[Apriņķis|apriņķi]], Smoļenskas province (1719. gada oktobrī Smoļenskas provinci no guberņas atdalīja) un [[Rēveles guberņa]]. 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi, Saskaņā ar 1775. gada ''guberņu likumu'' Rīgas guberņa tika iedalīta 9 apriņķos – Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas. Tajā tika ieviests ģenerālgubernatora amats (visām 3 [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņām]] kopīga augstākā amatpersona, šis amats tika likvidēts 1876. g. līdz ar Baltijas novada autonomiju), kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku, bet praktiskā civilās pārvaldes vara palika gubernatoram. 1783. gadā guberņai pievienoja Slokas novadu. Tā padomdevēja organizācija bija ''landrātu kolēģija'', ko Baltijā sarunvalodā dēvēja par "valdību". Gubernators saskaņojot ar landrātu kolēģiju izdeva rīkojumus ar likuma spēku, ko sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā. 1783. gada 3. jūlijā Rīgas guberņa tika likvidēta, tās vietā izveidojot [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecību]].
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
5. rindiņa: 6. rindiņa:
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 67. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 67. lpp.
  
[[Kategorija:Pilsētas un vietas Latvijā]]
+
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 
 +
* [http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?valoda=lv&p_sakums=0&kods=142862&db_id=2&p_sakums=0 Latvijas Valsts vēstures arhīva fonda kartiņa]
 +
----
 +
* [http://www.nationmaster.com/encyclopedia/Governorate-of-Livonia Riga Governorate - Enciclopedia article in NationMaster]
 +
----
 +
* [http://nauka.relis.ru/14/0105/14105055.htm Гербы городов Рижской губернии - журнал "Наука и жизнь"]
 +
* [http://www.heraldicum.ru/russia/gubernia/baltia.htm Прибалтика в составе Российской империи, гербы]
 +
* [http://www.emc.komi.com/02/04/058_02.htm Государственно-территориальное устройство России]
 +
 
 +
[[Kategorija:Valstu provinces]]

Pašreizējā versija, 2021. gada 11. jūlijs, plkst. 13.04

Vidzemes guberņas teritorija ap 1820. gadu (bijusī Rīgas guberņa)

Rīgas guberņa (kr. Рижская губерния, vāc. Rigaer gouvernement, angl. Riga Governorate) - pēc t.s. Zviedru Vidzemes iekļaušanas Krievijas impērijā, 28.07.1713. izveidota administratīvi teritoriāla vienība (guberņa), kurā ietilpa Rīgas, Cēsu, Pērnavas un Sāmsalas apriņķi, Smoļenskas province (1719. gada oktobrī Smoļenskas provinci no guberņas atdalīja) un Rēveles guberņa. 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi, Saskaņā ar 1775. gada guberņu likumu Rīgas guberņa tika iedalīta 9 apriņķos – Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas. Tajā tika ieviests ģenerālgubernatora amats (visām 3 Baltijas guberņām kopīga augstākā amatpersona, šis amats tika likvidēts 1876. g. līdz ar Baltijas novada autonomiju), kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku, bet praktiskā civilās pārvaldes vara palika gubernatoram. 1783. gadā guberņai pievienoja Slokas novadu. Tā padomdevēja organizācija bija landrātu kolēģija, ko Baltijā sarunvalodā dēvēja par "valdību". Gubernators saskaņojot ar landrātu kolēģiju izdeva rīkojumus ar likuma spēku, ko sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā. 1783. gada 3. jūlijā Rīgas guberņa tika likvidēta, tās vietā izveidojot Rīgas vietniecību.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 67. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu