Atšķirības starp "Gospodars" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauna lapa)
 
m
 
(7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Gospodars''' (''hospodar'', vai ''gospodar'' - burt. "valdnieks") - [[Monarhs|monarha]] tituls [[Viduslaiki|viduslaikos]] Moldāvijas un Valahijas kņazistēs, pēc ranga atbilstošs titulam [[lielkņazs]], [[princis]]. Rumāņu avotos dažkārt šo titulu aizvieto, vai lieto tam paralēli titulu '''Domn''', vai '''Domnitar''' (arī ''Domnitor'', no lat. ''Dominus'' - kungs).
+
'''Gospodars''' (no rum. ''hospodar'' - "valdnieks") - [[Monarhs|monarha]] tituls viduslaikos Moldāvijas un Valahijas kņazistēs (principātos), pēc ranga atbilstošs titulam "lielkņazs" jeb "princis". Kā suverēns valdnieks, gospodars kronējās, nēsāja kroni, bija pilntiesīgs un suverēns savas valsts monarhs. Pirmais šo titulu pieņēmis Moldāvijas valdnieks Pēteris I Mušats (rum. ''Petru I Muşat'', lat. ''Petrus Waiwoda dei gratia dux Terre Moldavie'', valdījis 1375-1391). Bez tam šo titulu lietoja arī tie Lietuvas lielkņazi un Polijas karaļi, kuri pretendēja uz Moldāvijas troni (piemēram, Lietuvas lielkņazistes statūtā Sigismunds III titulējas par "gospodaru", tā demonstrējot savas tiesības uz Moldāvijas principāta troni). Tituls lietots līdz 1881. gadam.
  
Kā suverēns valdnieks, gospodars kronējās, nēsāja kroni, bija pilntiesīgs un suverēns savas valsts monarhs (līdz šīs kņazistes bija spiestas kļūt par Osmaņu impērijas vasaļvalstīm).
+
Rumāņu avotos dažkārt šo titulu aizvieto, vai lieto tam paralēli titulu '''Domn''', vai '''Domnitar''' (arī ''Domnitor'', no lat. ''Dominus'' - kungs).
  
----
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
Pirmais šo titulu pieņēmis Moldāvijas valdnieks Pēteris I Mušats (rum. ''Petru I Muşat'', lat. ''Petrus Waiwoda dei gratia dux Terre Moldavie'', valdījis 1375.-1391.g.), bet pirms tam Moldāvijas un Valahijas valdnieku tituls bija '''[[vojevoda]]'''.
 
 
 
Tituls saglabājās vēl kādu laiku pēc Moldāvijas apvienošanās ar Valahiju 1859. gadā, līdz 1881. gadam, kad Rumānija tika proklamēta par karalisti.
 
 
 
== Ieteicamā literatūra ==
 
  
 
* Berza Mihai. "Haraciul Moldovei şi al Ţării Româneşti în sec. XV–XIX", in Studii şi Materiale de Istorie Medie, II, 1957
 
* Berza Mihai. "Haraciul Moldovei şi al Ţării Româneşti în sec. XV–XIX", in Studii şi Materiale de Istorie Medie, II, 1957
16. rindiņa: 11. rindiņa:
 
* Gheorghe I. Brătianu, Sfatul domnesc şi Adunarea Stărilor în Principatele Române, Bucharest, 1995
 
* Gheorghe I. Brătianu, Sfatul domnesc şi Adunarea Stărilor în Principatele Române, Bucharest, 1995
 
* Georgescu Vlad. Istoria ideilor politice româneşti (1369-1878), Munich, 1987
 
* Georgescu Vlad. Istoria ideilor politice româneşti (1369-1878), Munich, 1987
 +
* Latvijas tiesību avoti. II sēj. - Rīga: Juridiskā koledža, 2006., 131. lpp.
 +
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
* [http://bse.sci-lib.com/article012084.html Значение слова "Господарь" в Большой Советской Энциклопедии]
  
* [http://www.patzinakia.ro/ The Romanian Group for an Alternative History Website]
+
[[Kategorija:Tituli un amati]]

Pašreizējā versija, 2021. gada 23. augusts, plkst. 11.33

Gospodars (no rum. hospodar - "valdnieks") - monarha tituls viduslaikos Moldāvijas un Valahijas kņazistēs (principātos), pēc ranga atbilstošs titulam "lielkņazs" jeb "princis". Kā suverēns valdnieks, gospodars kronējās, nēsāja kroni, bija pilntiesīgs un suverēns savas valsts monarhs. Pirmais šo titulu pieņēmis Moldāvijas valdnieks Pēteris I Mušats (rum. Petru I Muşat, lat. Petrus Waiwoda dei gratia dux Terre Moldavie, valdījis 1375-1391). Bez tam šo titulu lietoja arī tie Lietuvas lielkņazi un Polijas karaļi, kuri pretendēja uz Moldāvijas troni (piemēram, Lietuvas lielkņazistes statūtā Sigismunds III titulējas par "gospodaru", tā demonstrējot savas tiesības uz Moldāvijas principāta troni). Tituls lietots līdz 1881. gadam.

Rumāņu avotos dažkārt šo titulu aizvieto, vai lieto tam paralēli titulu Domn, vai Domnitar (arī Domnitor, no lat. Dominus - kungs).

Literatūra par šo tēmu

  • Berza Mihai. "Haraciul Moldovei şi al Ţării Româneşti în sec. XV–XIX", in Studii şi Materiale de Istorie Medie, II, 1957
  • Neagu Djuvara, Între Orient şi Occident. Ţările române la începutul epocii moderne, Humanitas, Bucharest, 1995
  • Constantin C. Giurescu, Istoria Bucureştilor. Din cele mai vechi timpuri pînă în zilele noastre, Ed. Pentru Literatură, Bucharest, 1966
  • Ştefan Ştefănescu, Istoria medie a României, Vol. I, Bucharest, 1991
  • Gheorghe I. Brătianu, Sfatul domnesc şi Adunarea Stărilor în Principatele Române, Bucharest, 1995
  • Georgescu Vlad. Istoria ideilor politice româneşti (1369-1878), Munich, 1987
  • Latvijas tiesību avoti. II sēj. - Rīga: Juridiskā koledža, 2006., 131. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu