Atšķirības starp "Rennera Livonijas hronika" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rennera Livonijas hronika''' (vc. ''Johann Renner's Livlaendische Historien'') jeb '''Livonijas vēsture deviņās grāmatās''' (vc. ''Liflendischer historien negen boker'') - XVI gs. sarakstīta [[Livonija]]s vēsture no senākajiem laikiem līdz 1582. gadam, kuras autors ir | + | '''Rennera Livonijas hronika''' (vc. ''Johann Renner's Livlaendische Historien'') jeb '''Livonijas vēsture deviņās grāmatās''' (vc. ''Liflendischer historien negen boker'') - XVI gs. sarakstīta [[Livonija]]s vēsture no senākajiem laikiem līdz 1582. gadam, kuras autors ir bijušais Pērnavas komtura sekretārs [[Renners Johans|Johans Renners]] (''Johann Renner'', ~1525.-1583.). Tipisks ticības [[reformācija]]s laika propagandas darbs, kura neslēpts mērķis bija maksimāli noniecināt katoļus un slavēt reformāciju. |
| − | Hronika dadalīta 9. grāmatās, kuras var sagrupēt divās daļās: pirmā daļa (1.-3. gr.) aptver notikumus līdz 1556. gadam, otrā daļa aptver laiku, kad Renners ieradās Livonijā un beidzas ar 1582. gadu. Izmantots liels skaits dažādu avotu (t.sk. [[Jaunākā Livonijas atskaņu hronika]], kuras oriģināls ir zudis un kuras teksts rekonstruēts balstoties uz Rennera darbu, kurā tā gandrīz pilnībā iekļauta). Autors labi orientējies Ziemeļvidzemes situācijā, taču par Dienvidvidzemi, Kurzemi un Zemgali viņa sniegtās ziņas ir krietni trūcīgākas un neprecīzākas. Hronika saglabājusies divās redakcijās (īsākajā un pārstrādātajā. Pirmā ilgu laiku atradās privātīpašumā, līdz 1894. gadā nonāca Lībekas pilsētas bibliotēkas rokrakstu nodaļā, kur to XX gs. 30. gados atrada šīs bibliotēkas darbinieks P.Karštets, kurš to apstrādāja un izdeva. Šai redakcijai trūkst sākuma (1.-3. grāmatas) un nobeiguma (9. grāmatas), toties ir atsevišķas ziņas, kādu nav otrajā redakcijā.Otro Brēmenes pilsētas bibliotēkā 1870. gadā atrada bibliotekārs J.G.Kols (''Kohl''), un R.Hausmana un K.Hēlbauma redakcijā iespieda 1876. gadā. Plašākais materiāls par Rennera hroniku ir [[Arbuzovs Leonīds jaunākais|L.Arbuzova jun.] publikācija "Renners Johans", kas publicēta 1938. un 1939. gada "Latviešu konversācijas vārdnīcas" 18. sējumā (35429.-35432. sleja). | + | Hronika dadalīta 9. grāmatās, kuras var sagrupēt divās daļās: pirmā daļa (1.-3. gr.) aptver notikumus līdz 1556. gadam, otrā daļa aptver laiku, kad Renners ieradās Livonijā un beidzas ar 1582. gadu. Izmantots liels skaits dažādu avotu (t.sk. [[Jaunākā Livonijas atskaņu hronika]], kuras oriģināls ir zudis un kuras teksts rekonstruēts balstoties uz Rennera darbu, kurā tā gandrīz pilnībā iekļauta). Autors labi orientējies Ziemeļvidzemes situācijā, taču par Dienvidvidzemi, Kurzemi un Zemgali viņa sniegtās ziņas ir krietni trūcīgākas un neprecīzākas. Hronika saglabājusies divās redakcijās (īsākajā un pārstrādātajā. Pirmā ilgu laiku atradās privātīpašumā, līdz 1894. gadā nonāca Lībekas pilsētas bibliotēkas rokrakstu nodaļā, kur to XX gs. 30. gados atrada šīs bibliotēkas darbinieks P.Karštets, kurš to apstrādāja un izdeva. Šai redakcijai trūkst sākuma (1.-3. grāmatas) un nobeiguma (9. grāmatas), toties ir atsevišķas ziņas, kādu nav otrajā redakcijā.Otro Brēmenes pilsētas bibliotēkā 1870. gadā atrada bibliotekārs J.G.Kols (''Kohl''), un R.Hausmana un K.Hēlbauma redakcijā iespieda 1876. gadā. Plašākais materiāls par Rennera hroniku ir [[Arbuzovs Leonīds jaunākais|L.Arbuzova jun.]] publikācija "Renners Johans", kas publicēta 1938. un 1939. gada "Latviešu konversācijas vārdnīcas" 18. sējumā (35429.-35432. sleja). |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 20. oktobris, plkst. 08.33
Rennera Livonijas hronika (vc. Johann Renner's Livlaendische Historien) jeb Livonijas vēsture deviņās grāmatās (vc. Liflendischer historien negen boker) - XVI gs. sarakstīta Livonijas vēsture no senākajiem laikiem līdz 1582. gadam, kuras autors ir bijušais Pērnavas komtura sekretārs Johans Renners (Johann Renner, ~1525.-1583.). Tipisks ticības reformācijas laika propagandas darbs, kura neslēpts mērķis bija maksimāli noniecināt katoļus un slavēt reformāciju.
Hronika dadalīta 9. grāmatās, kuras var sagrupēt divās daļās: pirmā daļa (1.-3. gr.) aptver notikumus līdz 1556. gadam, otrā daļa aptver laiku, kad Renners ieradās Livonijā un beidzas ar 1582. gadu. Izmantots liels skaits dažādu avotu (t.sk. Jaunākā Livonijas atskaņu hronika, kuras oriģināls ir zudis un kuras teksts rekonstruēts balstoties uz Rennera darbu, kurā tā gandrīz pilnībā iekļauta). Autors labi orientējies Ziemeļvidzemes situācijā, taču par Dienvidvidzemi, Kurzemi un Zemgali viņa sniegtās ziņas ir krietni trūcīgākas un neprecīzākas. Hronika saglabājusies divās redakcijās (īsākajā un pārstrādātajā. Pirmā ilgu laiku atradās privātīpašumā, līdz 1894. gadā nonāca Lībekas pilsētas bibliotēkas rokrakstu nodaļā, kur to XX gs. 30. gados atrada šīs bibliotēkas darbinieks P.Karštets, kurš to apstrādāja un izdeva. Šai redakcijai trūkst sākuma (1.-3. grāmatas) un nobeiguma (9. grāmatas), toties ir atsevišķas ziņas, kādu nav otrajā redakcijā.Otro Brēmenes pilsētas bibliotēkā 1870. gadā atrada bibliotekārs J.G.Kols (Kohl), un R.Hausmana un K.Hēlbauma redakcijā iespieda 1876. gadā. Plašākais materiāls par Rennera hroniku ir L.Arbuzova jun. publikācija "Renners Johans", kas publicēta 1938. un 1939. gada "Latviešu konversācijas vārdnīcas" 18. sējumā (35429.-35432. sleja).
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 85.-87. lpp.
- Rennera Livonijas chronikas pirmraksts. // Latvijas kareivis. sestdien, 12. martā 1939. g., 2. lpp.
- Malvess R. Rennera Livonijas vēstures pirmraksts. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1939., Nr.1., 91.-94. lpp.
- Johann Renner's Livländische Historien. / Hrsg. von R.Hausmann und K.Höhlbaum. - Göttingen, 1876. - 427 S. (Nabu Press, 2010. - 474 S. ISBN 114266628X )
- Renner J. Livländische Historien 1556-1561. Zum ersten Mal nach der Urschrift. /von P. Karstedt - Lübek, 1953
- Kreem J. Das Schedel-Paradigma? Noch einmal über die Illustrationen jo Johans Renners Chronik "Livländische Historien" // Die Stadt im Europäischen Nordosten. Kulturbeziehungen fon der Ausbreitung der Lübischen rechts bis zur Aufklärung. / fon R. Schweitzer & W. Bastman-Bühner - Helsinki/Lübek, 2001. S. 183-207
- Зутис Я. Очерки по историографии Латвии. часть 1; Прибалтийско-немецкая историография. - Рига, 1949, 35-38 с.
- Бегунов Ю.К. , Клейненберг И.Э. , Шаскольский И.П. Письменные источники о Ледовом побоище. - Наука: Москва /Ленинград, 1966
Resursi internetā par šo tēmu
- Johann Renner's livländische Historien, herausg. von R. Hausmann und K. Höhlbaum (1876)
- Livländische Historien. // Das Digitale Repertorium "Geschichtsquellen des deutschen Mittelalters"
